LV13689B - Liquid container, liquid supplying system and circuit board for liquid container - Google Patents

Liquid container, liquid supplying system and circuit board for liquid container Download PDF

Info

Publication number
LV13689B
LV13689B LVP-07-152A LV070152A LV13689B LV 13689 B LV13689 B LV 13689B LV 070152 A LV070152 A LV 070152A LV 13689 B LV13689 B LV 13689B
Authority
LV
Latvia
Prior art keywords
container
ink
antenna
light
ink container
Prior art date
Application number
LVP-07-152A
Other languages
English (en)
Inventor
Kenjiro Watanabe
Haruyuki Matsumoto
Original Assignee
Canon Kk
Priority date (The priority date is an assumption and is not a legal conclusion. Google has not performed a legal analysis and makes no representation as to the accuracy of the date listed.)
Filing date
Publication date
Application filed by Canon Kk filed Critical Canon Kk
Publication of LV13689B publication Critical patent/LV13689B/lv

Links

Classifications

    • BPERFORMING OPERATIONS; TRANSPORTING
    • B41PRINTING; LINING MACHINES; TYPEWRITERS; STAMPS
    • B41JTYPEWRITERS; SELECTIVE PRINTING MECHANISMS, i.e. MECHANISMS PRINTING OTHERWISE THAN FROM A FORME; CORRECTION OF TYPOGRAPHICAL ERRORS
    • B41J2/00Typewriters or selective printing mechanisms characterised by the printing or marking process for which they are designed
    • B41J2/005Typewriters or selective printing mechanisms characterised by the printing or marking process for which they are designed characterised by bringing liquid or particles selectively into contact with a printing material
    • B41J2/01Ink jet
    • B41J2/17Ink jet characterised by ink handling
    • B41J2/175Ink supply systems ; Circuit parts therefor
    • B41J2/17503Ink cartridges
    • B41J2/17543Cartridge presence detection or type identification
    • B41J2/17546Cartridge presence detection or type identification electronically
    • BPERFORMING OPERATIONS; TRANSPORTING
    • B41PRINTING; LINING MACHINES; TYPEWRITERS; STAMPS
    • B41JTYPEWRITERS; SELECTIVE PRINTING MECHANISMS, i.e. MECHANISMS PRINTING OTHERWISE THAN FROM A FORME; CORRECTION OF TYPOGRAPHICAL ERRORS
    • B41J2/00Typewriters or selective printing mechanisms characterised by the printing or marking process for which they are designed
    • B41J2/005Typewriters or selective printing mechanisms characterised by the printing or marking process for which they are designed characterised by bringing liquid or particles selectively into contact with a printing material
    • B41J2/01Ink jet
    • B41J2/17Ink jet characterised by ink handling
    • B41J2/175Ink supply systems ; Circuit parts therefor
    • BPERFORMING OPERATIONS; TRANSPORTING
    • B41PRINTING; LINING MACHINES; TYPEWRITERS; STAMPS
    • B41JTYPEWRITERS; SELECTIVE PRINTING MECHANISMS, i.e. MECHANISMS PRINTING OTHERWISE THAN FROM A FORME; CORRECTION OF TYPOGRAPHICAL ERRORS
    • B41J2/00Typewriters or selective printing mechanisms characterised by the printing or marking process for which they are designed
    • B41J2/005Typewriters or selective printing mechanisms characterised by the printing or marking process for which they are designed characterised by bringing liquid or particles selectively into contact with a printing material
    • B41J2/01Ink jet
    • B41J2/17Ink jet characterised by ink handling
    • BPERFORMING OPERATIONS; TRANSPORTING
    • B41PRINTING; LINING MACHINES; TYPEWRITERS; STAMPS
    • B41JTYPEWRITERS; SELECTIVE PRINTING MECHANISMS, i.e. MECHANISMS PRINTING OTHERWISE THAN FROM A FORME; CORRECTION OF TYPOGRAPHICAL ERRORS
    • B41J2/00Typewriters or selective printing mechanisms characterised by the printing or marking process for which they are designed
    • B41J2/005Typewriters or selective printing mechanisms characterised by the printing or marking process for which they are designed characterised by bringing liquid or particles selectively into contact with a printing material
    • B41J2/01Ink jet
    • B41J2/17Ink jet characterised by ink handling
    • B41J2/175Ink supply systems ; Circuit parts therefor
    • B41J2/17566Ink level or ink residue control
    • BPERFORMING OPERATIONS; TRANSPORTING
    • B41PRINTING; LINING MACHINES; TYPEWRITERS; STAMPS
    • B41JTYPEWRITERS; SELECTIVE PRINTING MECHANISMS, i.e. MECHANISMS PRINTING OTHERWISE THAN FROM A FORME; CORRECTION OF TYPOGRAPHICAL ERRORS
    • B41J2/00Typewriters or selective printing mechanisms characterised by the printing or marking process for which they are designed
    • B41J2/005Typewriters or selective printing mechanisms characterised by the printing or marking process for which they are designed characterised by bringing liquid or particles selectively into contact with a printing material
    • B41J2/01Ink jet
    • B41J2/17Ink jet characterised by ink handling
    • B41J2/175Ink supply systems ; Circuit parts therefor
    • B41J2/17566Ink level or ink residue control
    • B41J2002/17573Ink level or ink residue control using optical means for ink level indication

Landscapes

  • Ink Jet (AREA)
  • Automatic Analysis And Handling Materials Therefor (AREA)
  • Details Of Rigid Or Semi-Rigid Containers (AREA)
  • Arrangements For Transmission Of Measured Signals (AREA)

Description

ŠĶIDRUMA KONTEINERS, ŠĶIDRUMA PIEGĀDES SISTĒMA UN SHĒMU PLATE ŠĶIDRUMA KONTEINERAM
IZGUDROJUMA PAMATOJUMS
Sakarā ar pēdējā laikā plašo digitālo fotokameru izmantošanu ir pieaudzis pieprasījums pēc drukāšanas ar printeri (rakstošu ierīci), pie kura tieši pievienota digitālā fotokamera, t.i., drukāšanu bez datora. Cita veida pieaugošs pieprasījums ir pēc drukāšanas, ieliekot tieši printerī kartes tipa informācijas atmiņas līdzekli, kas izņemami iestiprināms digitālā fotokamerā, lai pārnestu datus un nodrukātu tos (cita veida drukāšana bez datora). Printera tintes konteinerā atlikušais tintes daudzums vispārīgi tiek pārbaudīts uz displeja ar datora palīdzību. Bezdatora drukāšanas gadījumā tas nav iespējams. Tomēr, pat drukājot bez datora ir vēlams, lai būtu iespējams pārbaudīt tintes konteinerā atlikušo tintes daudzumu. Tas tādēļ, ka ja lietotājs var uzzināt faktu, ka tintes konteinerā atlikušais tintes daudzums ir mazs, lietotājs var nomainīt tintes konteineru ar svaigu pirms drukāšanas operācijas uzsākšanas, un tā var tikt novērsta drukāšanas kļūme drukāšanas operācijas laikā.
Parasti lietotāju par šādu tintes konteinera stāvokli var informēt, izmantojot displeja elementu, tādu kā gaismas diode LED. Piemēram, Japānas Patenta pieteikumā Hei 4-275156 atklāts, ka tintes konteiners, kurš apvienots ar rakstošo galviņu, ir aprīkots ar divām gaismas diodēm LED, kuras atkarībā no atlikušā tintes daudzuma tiek ieslēgtas divos soļos. Japānas Patenta pieteikumā 2002-301829 arī atklāts, ka tintes konteiners ir aprīkots ar lampu, kas tiek ieslēgta atkarībā no atlikušā tintes daudzuma. Tajā pašā patenta pieteikumā arī atklāts, ka ar vienu rakstošo ierīci lietotie četri tintes konteineri ir attiecīgi aprīkoti ar minētajām lampām.
Lai apmierinātu pieprasījumu pēc augstas attēlu kvalitātes, papildus parastajām četru krāsu (melna, dzeltena, purpursarkana (magenta) un ciāna zila (cyan)) tintēm tiek lietota gaiši purpursarkana (light magenta) tinte, gaiši ciāna zila (light cyan) tinte u.t.t. Vēl tālāk tiek piedāvāts lietot speciālu krāsu tintes, tādas kā sarkana tinte vai zila tinte. Tādā gadījumā tintes strūklas printerī atsevišķi tiek izmantoti septiņi - astoņi tintes konteineri. Tad ir vēlams, lai būtu mehānisms, kas novērstu tintes konteineru iestiprināšanu nepareizās pozīcijās. ASV patentā
No.6302535 ir atklāts, ka sakabinošie elementi starp karieti un tintes konteineriem tieK izgatavoti viens no otra atšķirīgi. Izdarot tā, iestiprinot tintes konteinerus karietē, tiek novērsta nepareiza iestiprināšana (nepareiza pozīcija).
Pat ja, kā augstāk aprakstīts, tintes konteiners ir aprīkots ar lampu, galvenā montāžas mezgla puses kontrolleram ir jāidentificē tintes konteiners, kurā, kā konstatēts, ir mazs tintes daudzums. Lai to izdarītu, ir nepieciešams identificēt tintes konteineru, kuram jāsūta signāls ieslēgt pareizo lampu. Ja, piemēram, tintes konteiners ir iestiprināts nepareizā pozīcijā, tad ir iespēja, ka mazs tintes daudzums tiek uzrādīts citam tintes konteineram, kurš satur pietiekošu tintes daudzumu. Tādēļ, lai vadītu tādas displeja ierīces kā lampa izstarojumu, jābūt pareizai informācijai par tintes konteineru novietojuma pozīcijām.
Attiecībā uz struktūru tintes konteineru pareizu novietojuma pozīciju nodrošināšanai, ir dota struktūra, kurā konfigurāciju savstarpējās attiecības starp nesošajiem elementiem un ar tiem saistītajiem tintes konteineriem ir izveidotas dažādas atkarībā no novietojuma pozīcijām. Tomēr tādā gadījumā ir vajadzīgs izgatavot tintes konteinerus, kas ir atšķirīgi atkarībā no tintes krāsas un/vai veida, kā rezultātā to izgatavošana ir neizdevīga efektivitātes un/vai izmaksu ziņā.
Cita struktūra šī uzdevuma veikšanai ir tāda, ka katrai no novietojuma pozīcijām ir būtībā neatkarīgi ierīkota tāda signālu ķēdes līnija, kuru noslēgs savienojums starp tintes konteinera elektrisko kontaktu un galvenā montāžas mezgla puses elektrisko kontaktu, karietei atrodoties nesošā pozīcijā. Piemēram, signāla līnija tintes konteinera tintes krāsas informācijas nolasīšanai no tintes konteinera, lai vadītu gaismas diodes LED aktivizēšanu, ir ierīkota katrai no novietojuma pozīcijām. Ar šādu struktūru, ja nolasītā krāsas informācija neatbilst novietojuma pozīcijai, tiek atpazīta tintes konteinera nepareiza iestiprināšana. Tomēr šīs struktūras izmantošanas rezultāts ir palielināts signālu līniju skaits. Kā še augstāk minēts, jaunākos tintes strūklu printeros vai tiem līdzīgos izmanto lielāku skaitu tintes veidu, lai uzlabotu drukāšanas kvalitāti. Palielinoties signālu līniju skaitam, palielinās it īpaši šādu printeru izmaksas. No otras puses, savienojošo vadu skaita samazināšanai būtu efektīvi izmantot tā saukto kopīgo signālu līniju, lietojot maģistrāles savienojumu, bet vienkārša šādas kopīgas signālu līnijas kā maģistrāla savienojuma izmantošana neļauj noteikt tintes konteinerus vai tintes konteineru novietojuma pozīcijas.
IZGUDROJUMA IZKLĀSTS
Šī izgudrojuma galvenais mērķis ir piedāvāt šķidruma konteineru, konteineru saturošu šķidruma piegādes sistēmu, konteinera izgatavošanas paņēmienu, shēmu plati konteineram un šķidrumu saturošu kasetni, kur displeja ierīču, tādu kā gaismas diodes LED, gaismas izstarošanas vadīšana tiek veikta bezkontakta komunikācijas ceļā, izmantojot kopīgu antenu daudzām tintes konteineru novietojuma pozīcijām. Atbilstoši citam šī izgudrojuma aspektam tiek piedāvāts šķidruma konteiners, konteineru saturoša šķidruma piegādes sistēma, konteinera izgatavošanas paņēmiens, shēmu plate konteineram un šķidrumu saturoša kasetne, pie kam displeja ierīču gaismas izstarojuma vadība tiek veikta, balstoties uz tintes konteineru novietojuma pozīciju noteikšanu. Atbilstoši šī izgudrojuma aspektam tiek piedāvāts šķidruma konteiners, kas izņemami iestiprināms rakstošā ierīcē, kurā ir izņemami iestiprināmi daudzi šķidruma konteineri, pie tam minētā rakstošā ierīce ietver ierīces antenu un fotouztvērēju līdzekļus, minētais šķidruma konteiners satur konteinera antenu, kas var komunicēt ar ierīces antenu bez fiziska kontakta starp tām; informācijas uzkrāšanas elementu, kurā iespējams uzkrāt vismaz individuālu informāciju par minēto šķidruma konteineru; gaismas izstarošanas elementu; kontrolieru gaismas izstarojuma vadīšanai no minētā gaismas izstarošanas elementa, reaģējot uz signāla, kas uzrāda caur minēto konteinera antenu piegādāto individuālo informāciju, atbilstību minētajai informācijai, kas uzkrāta minētajā informācijas uzkrāšanas elementā.
Atbilstoši citam šī izgudrojuma aspektam tiek piedāvāts šķidruma konteiners, kas izņemami iestiprināms rakstošā ierīcē, kurā izņemamā veidā iestiprināmi daudzi šķidruma konteineri, pie tam minētā rakstošā ierīce ietver ierīces antenu un fotouztvērēju līdzekļus, minētais šķidruma konteiners satur konteinera antenu, kas var komunicēt ar ierīces antenu bez fiziska kontakta starp tām; informācijas uzkrāšanas elementu, kurā iespējams uzkrāt vismaz individuālu informāciju par minēto šķidruma konteineru; gaismas izstarošanas elementu gaismas izstarošanai uz fotouztvērēju līdzekļiem; un kontrolieru gaismas izstarojuma vadīšanai no minētā gaismas izstarošanas elementa, kad informācija, ko indicē signāls, kas rāda individuālo, caur minēto konteinera antenu piegādāto informāciju, un minētā informācija, kas uzkrāta minētajos informācijas uzkrāšanas līdzekļos, ir viena un tā pati.
Ar šādu struktūru gaismas izstarojums no gaismas izstarošanas elementa var tikt vadīts ar abiem
- signālu, kas ievadīts caur tintes konteinera (šķidruma konteinera) antenu, kura var komunicēt ar rakstošās ierīces pusē ierīkoto antenu, un ar tintes konteinera informāciju. Pat ja saturētie tintes konteineri saņem vienu un to pašu vadības signālu caur bezvadu savienojumu, izmantojot kopīgo galvenās montāžas mezgla antenu, vienīgi informācijai atbilstošais tintes konteiners var veikt gaismas izstarojuma vadīšanu. Tādā veidā izstarojuma no gaismas izstarošanas elementa vadīšana ir iespējama tikai īpaši noteiktam tintes konteineram. Piemēram, kad daudzus tintes konteinerus nesošā kariete pārvietojas, gaismas izstarošanas elements tiek secīgi aktivizēts iepriekš noteiktā pozīcijā. Šādā veidā gaismas izstarojums tiek uztverts iepriekš noteiktā pozīcijā. Tad tintes konteiners, no kura gaismas izstarojums nav uztverts, tiek atpazīts kā iestiprināts nepareizā pozīcijā. Ar to lietotājs var tikt pamudināts pārinstalēt tintes konteineru pareizā pozīcijā, un šādā veidā var tikt noteiktas tintes konteineru attiecīgās aizņemtās pozīcijas. Rezultātā var tikt veikta displeja ierīces, tādas kā gaismas diode LED, gaismas izstarojuma vadīšana pa bezvadu savienojumu, izmantojot kopīgo galvenā montāžas mezgla antenu, tintes konteineru aizņemtām pozīcijām, un displeja ierīces gaismas izstarojuma vadīšana tintes konteineram, kura pozīcija ir noteikta.
Šī izgudrojuma šie un citi objekti, pazīmes un priekšrocības kļūs labāk saredzamas, izskatot sekojošo šī izgudrojuma par labākām atzīto realizāciju aprakstu kopā ar klāt pieliktajiem zīmējumiem.
ZĪMĒJUMU APRAKSTS
1. zīmējumā ir tintes konteinera sānskats (a), priekšskats (b) un skats no apakšas (c) atbilstoši šī izgudrojuma pirmajai realizācijai.
2. zīmējumā ir tintes konteinera sānskats griezumā atbilstoši šī izgudrojuma pirmajai realizācijai.
3. zīmējumā ir tintes konteinera shematiski sānu skati (a) un (b), atbilstoši šī izgudrojuma pirmajai realizācijai, kas attēlo tintes konteinerā ierīkotā substrāta funkciju.
4. zīmējumā ir 3. zīmējumā parādītā tintes konteinera galvenās daļas palielināts skats (a) un virzienā IVb redzamais skats (b).
5. zīmējumā ir pie pirmās realizācijas tintes konteinera piestiprinātā kontroliera substrāta piemēra sānskats (a) un priekšskats (b).
6. zīmējumā ir pie pirmajai realizācijai atbilstoša tintes konteinera piestiprinātā kontroliera modificēta substrāta piemēra sānskats (a) un priekšskats (b).
7. zīmējumā ir pie pirmajai realizācijai atbilstoša tintes konteinera piestiprinātā kontroliera substrāta cita modificēta piemēra sānskats (a) un pretskats (b).
8. zīmējumā ir tintes konteinera sānskats, kurā attēlota 7. zīmējumā parādītā kontroliera lietošana.
9. zīmējuma ir sānskats, kurā attēlots 7. zīmējuma parādīta kontroliera substrāta lietošanas cits piemērs.
10. zīmējumā ir pie pirmajai realizācijai atbilstoša tintes konteinera piestiprināta kontroliera substrāta tālāka modificēta piemēra sānskats (a) un pretskats (b).
11. zīmējumā ir sānskats, kurā attēlota pie tintes konteinera ierīkotā, 10. zīmējumā parādītā kontroliera substrāta lietošana.
12. zīmējuma ir shematisks sānskats, kurā attēlots ši izgudrojuma pirmajai realizācijai atbilstoša tintes konteinera galvenās daļas struktūras un darbības cits piemērs.
13. zīmējumā ir pie tintes konteinera piestiprināta kontroliera substrāta tālāka piemēra sānskats (a) un pretskats (b).
14. zīmējumā ir skats, kas perspektīvā attēlo rakstošās galviņas mezgla piemēru, kam ir turētājs, kurā var iestiprināt pirmajai realizācijai atbilstošo tintes konteineru.
15. zīmējumā ir sānskati (a) - (c), kuros attēlotas pirmajai realizācijai atbilstošā tintes konteinera iestiprināšanas un izņemšanas operācijas no 14. zīmējumā parādītā turētāja.
16. zīmējumā (a) un (b) ir šī izgudrojuma pirmajai realizācijai atbilstošā tintes konteinera iestiprināšanas daļas cita piemēra skati perspektīvā.
17. zīmējumā attēlots tā tintes strūklas printera ārējais izskats, pie kura ir piestiprināms pirmajai realizācijai atbilstošais tintes konteiners.
18. zīmējumā attēlots printera skats perspektīva, kura 17. zīmējuma paradītais galvena montāžās mezgla vāks 201 ir atvērts.
19. zīmējumā ir blokshēma, kurā attēlota tintes strūklas printera vadības sistēmas struktūra.
20. zīmējumā attēlota signālu līniju struktūra signālu pārraidīšanai starp tintes konteineru un tintes strūklas printera lokano kabeli saistībā ar tintes konteinera substrātu.
21. zīmējumā attēlota substrāta, kas satur kontrolieru vai ko līdzīgu, detalizēta shēma.
22. zīmējumā ir 21. zīmējumā attēlotā substrāta modificēta piemēra shēma.
23. zīmējumā ir laika diagramma, kurā attēlotas datu ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas uz un no substrāta atmiņas matricas.
24. zīmējumā ir laika diagramma, kur attēlota gaismas diodes LED 101 aktivizēšana un deaktivizēšana.
25. zīmējumā ir blokshēma, kurā attēlots vadības process, kas saistīts ar šī izgudrojuma realizācijai atbilstošā tintes konteinera iestiprināšanu un izņemšanu.
26. zīmējumā ir 25. zīmējumā parādītā tintes konteinera iestiprināšanas un izņemšanas procesa blokshēma.
27. zīmējuma ir blokshēma, kura detalizēti paradīta 26. zīmējumā attēlota iestiprināšanas apstiprināšanas vadība.
28. zīmējumā attēlots stāvoklis (a), kurā visi tintes konteineri ir pareizi iestiprināti pareizās vietās un tādēļ gaismas diodes LED ir ieslēgtas, resp., tintes konteineru iestiprināšanas un izņemšanas vadības procesā, kurā (b) parādīta karietes pārvietošanās uz pozīciju validēšanai, kura tiek veikta, izmantojot gaismas (gaismas validācija), pēc tam, kad galvenā montāžas mezgla vāks ir aizvērts pēc gaismas diožu LED iedegšanās.
29. zīmējuma attēlots gaismas validešanas process (a) - (d).
30. zīmējumā arī attēlots gaismas validēšanas process (a) - (d).
31. zīmējumā ir blokshēma, kurā attēlots rakstīšanas process atbilstoši šī izgudrojuma realizācijai.
32. zīmējumā attēlota tintes konteinera un tā iestiprināšanas daļas struktūra atbilstoši šī izgudrojuma citai realizācijai un tā iestiprināšanas operācija (a) - (c).
33. zīmējumā ir skats perspektīvā, kurā attēlots 32. zīmējumā parādītās struktūras modificēts piemērs.
34. zīmējumā ir printera skats perspektīvā, kuram paredzēts tintes konteiners atbilstoši minētajai citai šī izgudrojuma realizācijai.
35. zīmējumā ir šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera shematisks sānskats (a) un shematisks pretskats (b).
36. zīmējumā ir 35. zīmējumā attēlotās struktūras modificēta piemēra shematisks sānskats.
37. zīmējumā ir 35. zīmējumā attēlotās struktūras modificēta piemēra shematisks sānskats.
38. zīmējumā ir tāda printera skats perspektīvā, kura struktūra atbilst šī izgudrojuma tālākai realizācijai.
39. zīmējumā ir tāda substrāta shēma, kurš satur kontrolieru un ko tam līdzīgu atbilstoši šī izgudrojuma tālākai realizācijai.
40. zīmējumā ir attēlota realizācijas struktūras darbības laika diagramma.
41. zīmējumā ir tintes konteinerā iemontētā kontroliera substrāta tālāka piemēra sānskats (a) un pretskats (b).
42. zīmējumā ir šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera sānskats (a), pretskats (b) un skats no apakšas (c).
43. zīmējuma ir shēma, kura attēlotas ši izgudrojuma talakai realizācijai atbilstoša tintes konteinera substrāta, kas ietver kontrolieri vai tam līdzīgu ierīci, sastāvdaļas.
44. zīmējumā ir shēma, kurā attēlotas šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera substrāta, kas ietver kontrolieri vai tam līdzīgu ierīci, sastāvdaļas.
45. zīmējumā ir šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera sānskats (a), pretskats (b) un skats no apakšas (c).
46. zīmējumā ir šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstošā tintes konteinerā iemontēta kontroliera substrāta sānskats (a) un pretskats (b).
47. zīmējumā ir shēma, kurā attēlotas šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera substrāta, kas ietver kontrolieri vai tam līdzīgu ierīci, sastāvdaļas.
48. zīmējumā ir shēma, kurā attēlotas šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera substrāta, kas ietver kontrolieri vai tam līdzīgu ierīci, sastāvdaļas.
49. zīmējumā ir tintes konteinerā iemontēta kontroliera substrāta tālāka piemēra sānskats (a) un pretskats (b).
50. zīmējumā ir shēma, kurā attēlotas šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera substrāta, kas ietver kontrolieri vai tam līdzīgu ierīci, sastāvdaļas.
51. zīmējumā ir shēma, kurā attēlotas šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera substrāta, kas ietver kontrolieri vai tam līdzīgu ierīci, sastāvdaļas.
52. zīmējumā ir šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera augšskats (a), sānskats (b), pretskats (c) un skats no apakšas (d).
53. zīmējumā ir tāda tintes strūklas printera galvenā montāžas mezgla skats perspektīvā ar noņemtu vāku 201, kurā ir ielādēts šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstošs tintes konteiners.
54. zīmējumā ir blokshēma, kurā attēlota lietošanai kopā ar tālākai realizācijai atbilstošu tintes konteineru paredzēta tintes strūklas printera vadības sistēma.
LABĀKAIS IZGUDROJUMA REALIZĀCIJAS VEIDS
Šī izgudrojuma realizāciju apraksts saistībā ar pievienotajiem zīmējumiem tiks sniegts šādā secībā:
1. Mehāniskā struktūra
1.1. Tintes konteiners
1.2. Modificēts piemērs
1.3. Tintes konteinera iestiprināšanas daļa
1.4. Rakstošā ierīce
2. Vadības sistēma
2.1. Vispārējā uzbūve
2.2. Savienošanas elementi
2.3. Vadības process
3. Citi realizācijas varianti
1. Mehāniskā struktūra
1.1 Tintes konteiners (1. zīmējums - 5. zīmējums)
1. zīmējumā ir šī izgudrojuma pirmajai realizācijai atbilstoša tintes konteinera sānskats (a), pretskats (b) un skats no apakšas (c). 2. zīmējumā ir šī izgudrojuma pirmajai realizācijai atbilstoša tintes konteinera griezums sānskatā. Sekojošos aprakstos tintes konteinera priekšpuse ir tā puse, kas pavērsta pret lietotāju, kurš rīkojas ar tintes konteineru (tintes konteinera iestiprināšanas un izņemšanas operācija), kura dod lietotājam informāciju (ar gaismas diodes LED gaismas izstarojumu, kas būs aprakstīts še tālāk).
1. zīmējumā šīs realizācijas tintes konteineram 1 ir atbalsta elements 3, kurš atbalstās tā priekšpuses apakšējā daļā. Atbalsta elements 3 ir izgatavots no polimēra materiāla un ir izliets formā no viena gabala ar tintes konteinera 1 ārējo korpusu, un tintes konteiners 1 ir pārvietojams par tintes konteinera atbalstāmās daļas tiesu, kad tintes konteiners 1 tiek iestiprināts konteinera turētājā. Tintes konteiners 1 tā aizmugurē un priekšpusē ir aprīkots ar pirmo sakabināšanas elementu 5 un attiecīgi ar otru sakabināšanas elementu 6, kuri ir sakabināmi ar fiksēšanas elementiem, kas ierīkoti konteinera turētājā. Šajā realizācijā tie ir no viena gabala ar atbalsta elementu 3. Sakabināšanas elementam 5 un sakabināšanas elementam 6 sakabinoties ar fiksēšanas elementiem, tintes konteiners 1 tiek droši iestiprināts tintes konteinerā 1. Iestiprināšanas laikā veicamā darbība būs aprakstīta še tālāk ar norādi uz 15. zīmējumu.
Tintes konteinera 1 apakšējā virsmā ir ierīkota tintes padeves atvere 7, un šī atvere ir savienojama ar tintes ievadīšanas spraugu rakstošajai galviņai, kura būs aprakstīta še tālāk, iestiprinot tintes konteineru 1 konteinera turētājā. Atbalsta elementa 3 atbalstošās daļas apakšējā pusē, vietā, kur krustojas apakšpuse un priekšpuse, ir ierīkots pamata elements. Pamata elements var būt mikroshēmas vai plāksnītes veidā. Tālāk sekojošā aprakstā tas tiks saukts par „substrātu” 100.
2. zīmējumā ir tintes konteinera 1 griezums sānskatā. Tintes konteinera 1 iekšiene ir sadalīta tintes rezervuāra kamerā 11, kura ir ierīkota blakus priekšpusei, kur ir ierīkots atbalsta elements 3 un substrāts 100, un negatīvu spiedienu radošu elementu saturošā kamerā 12, kas ierīkota blakus mugurpusei un kas šķidruma ziņā savienota ar tintes padeves atveri 7. Tintes rezervuāra kamera 11 un negatīvo spiedienu radošo elementu saturošā kamera 12 šķidruma ziņā ir savienotas viena ar otru ar savienošanas atveres 13 palīdzību. Tintes rezervuāra kamera 11 šajā realizācijā satur tikai tinti, kamēr negatīvo spiedienu radošo elementu saturošā kamera 12 satur tinti absorbējošu materiālu 15 (negatīvu spiedienu radošs elements, kas šajā realizācijā ir porains elements), kas izgatavots no sūkļa, šķiedru saišķa vai tamlīdzīga materiāla, lai saturētu tinti, ar ko tas tiek piesūcināts. Porainais materiāls 15 darbojas, radīdams tādu negatīvu spiedienu, kāds ir pietiekošs, lai nodrošinātu līdzsvaru ar meniska spēku, kas veidojas rakstošās galviņas tintes ežekcijas sprauslā, lai novērstu tintes noplūdi no tintes ežekcijas daļas uz ārpusi un lai atļautu tintes izšļākšanu, kad tiek aktivizēta rakstošā galviņa.
Negatīvo spiedienu radošo elementu saturošās kameras 12 augšējā virsmā ir ierīkota gaisa atvere 12A apkārtējā gaisa ievadīšanai, lai samazinātu negatīvā spiediena pieaugšanu, kas notiek vienlaikus ar tintes izvadīšanu no rakstošās galviņas, tādējādi uzturot negatīvo spiedienu iepriekš noteiktā vēlamā diapazonā.
Tintes konteineri 1, kas parādīts 2. zīmējumā, var izgatavot, sagatavojot tintes konteinera 1 galveno korpusu, kas aprīkots ar substrātu, kurš būs aprakstīts šeit tālāk, un injicējot tinti tintes 11 konteinerā 1. Tintes injicēšanas atveri var izveidot tintes rezervuāra kameras 11 augšējā virsmā. Pēc tintes injicēšanas šī injicēšanas atvere tiek noslēgta ar noslēgšanas elementu 11A.
Kas attiecas uz gadījumu, kurā tintes konteinera 1 lietošana ir uzsākta un tinte ir tikusi izvadīta ārā, ir iespējams sekojošais. Piemēram, zināmā momentā pēc tam, kad pēc tintes konteinera 1 lietošanas uzsākšanas tinte ir patērēta, t.i., kad atlikušais tintes daudzums konteinerā kļūst būtībā vienāds ar nulli, noslēdzošais elements 11A, piemēram, var tikt izņemts vai var tikt izlauzts, lai atjaunotu injicēšanas atveri, un tinte var tikt injicēta, izmantojot inžektoru, un pēc tam atjaunotā injicēšanas atvere var tikt atkārtoti noslēgta ar noslēdzošo elementu 11A vai, ja nepieciešams, ar aizvietojošu elementu. Tā vietā, lai izmantotu oriģinālo injicēšanas atveri, var tikt, piemēram, izveidots caurums citā vietā tintes rezervuāra kameras 11 augšējā virsmā, un tinti var injicēt caur šo caurumu, un pēc tam caurums var tikt noslēgts. Piemēram, ir paredzēts, ka tintes konteinera izgatavošanas paņēmienu realizācijas ietver tādus izgatavošanas paņēmienus, kuros tinte tiek injicēta tintes konteinerā, kurš satur kaut kādu atbilstošu tintes nulles daudzumu.
Noslēdzošais elements 7A ir iestiprināms izņemamā veidā, lai novērstu tintes noplūdi izgatavotā tintes konteinera transportēšanas vai uzglabāšanas laikā. Noslēdzošais elements 7A var būt jebkura tipa, tāds kā vāciņš vai tapiņa, vai kas līdzīgs, ja ir nodrošināta iepriekš noteiktā noslēgšanas īpašība, un tas ir noņemams, kad tintes konteiners tiek iestiprināts rakstošajā galviņā. Gadījumā, ja tintes konteiners tiek izņemts no rakstošās galviņas pēc tā lietošanas uzsākšanas, noslēdzošais elements 7A un to aizvietojošais elements var tikt izmantots, lai noslēgtu tintes piegādes atveri 7.
Tintes konteinera 1 iekšējā struktūra nav ierobežota ar tādu sadalītu struktūru, kurā iekšpuse ir sadalīta porainu elementu saturošā kamerā un rezervuārā, kas satur tikai tinti. Citā piemērā porainais elements var aizņemt būtībā visu tintes konteinera kopējo telpu. Negatīvo spiedienu radošie līdzekļi nav ierobežoti ar to vienu variantu, kurā izmantots porainais elements. Citā piemērā tikai tinti satur pūšļa veida elements, kas izgatavots no elastīga materiāla, tāda kā gumija vai kas tai līdzīgs, kurš rada berzi tā tilpuma izplešanās virzienā. Šādā gadījumā pūšļa veida elementā berze rada negatīvo spiedienu, lai paturētu tinti. Tālākā piemērā vismaz daļu no tintes uzņemšanas telpas veido elastīgs elements, un vienīgi tinte atrodas telpā, kur pie elastīgā elementa ir pielikts atsperes spēks, ar kuru tiek radīts negatīvs spiediens. Šādos gadījumos tintes konteiners var tikt izgatavots, iepildot tinti augstāk aprakstītā veidā. Šādos gadījumos tintes iepildīšanu var veikt, izmantojot gaisa atveri, kas ir ierīkota, lai ielaistu apkārtējo gaisu nolūkā samazināt negatīvo spiedienu, kam ir tendence palielināties vienlaikus ar tintes padošanu rakstošajā galviņā un nolūkā noturēt negatīvo spiedienu iepriekš noteiktā izvēlētā diapazonā, kā bija aprakstīts še agrāk. Šādas struktūras gadījumā gaisa atveri var izmantot, lai iepildītu tinti.
Tintes rezervuāra kameras 11 apakšējā daļa ir aprīkota ar elementu 17, kuru jānosaka, pozīcijā, kas atrodas pretī atlikušā tintes daudzuma noteikšanas sensoram (kurš būs aprakstīts še tālāk), kurš ierīkots ierīces pusē, kad tintes konteiners 1 ir iestiprināts ierīcē. Šajā realizācijā atlikušā tintes daudzuma noteikšanas sensors ir izveidots fotosensora veidā, kas satur gaismas izstarošanas elementu un gaismas uztveršanas elementu. Nosakāmais elements 17 ir izgatavots no caurspīdīga vai puscaurspīdīga materiāla, un kad kamerā nav tintes, gaisma no gaismas izstarošanas elementa tiek atbilstošā veidā atstarota gaismas uztveršanas elementa (kurš būs aprakstīts še tālāk) virzienā no prizmas veida elementa, kas ietver slīpu virsmas daļu, kurai ir šim nolūkam paredzēta konfigurācija, leņķis vai kas tamlīdzīgs.
Ar atsaucēm uz 3. līdz 5. zīmējumu ir aprakstīta substrāta 100 struktūra un funkcijas. 3. zīmējumā ir parādīti shematiski sānskati (a) un (b) substrātam, ar kuru ir aprīkots šajā izgudrojumā pielietojamais tintes konteiners. 4. zīmējumā ir 3. zīmējumā parādītā tintes konteinera galvenās daļas palielināts skats (a), un skatā (b) tā parādīta virzienā IVb. 5. zīmējumā ir pie šajā izgudrojumā pielietojamā tintes konteinera piestiprināta kontroliera substrāta piemēra sānskats (a) un pretskats (b).
Tintes konteiners 1 ir droši iestiprināts vai piestiprināts pie turētāja 150, kas ir no viena gabala ar rakstošās galviņas mezglu 105, kas satur rakstošo galviņu 105, sakabinot tintes konteinera 1 pirmo sakabināšanas elementu 5 un otro sakabināšanas elementu 6 attiecīgi ar turētāja 150 pirmo fiksējošo elementu 155 un otro fiksējošo elementu 156. Veicot šo darbību, tintes konteiners 1 tiek droši iestiprināts turētājā 150. Antena 102 (5. (b) zīmējums) cilpas formā, kas ierīkota vadītāja konfigurācijas veidā uz tintes konteinera substrāta 100 vienas puses, kura vērsta uz ārpusi, atrodas tuvu pretī antenas substrātam 152, kas ierīkots turētājā 150, tā, ka ir iespējama bezvadu komunikācija.
Substrāta 100 uz iekšu vērstā puse ir aprīkota ar pirmo gaismas izstarošanas elementu 101, tādu kā gaismas diode LED, kas izstaro redzamu gaismu, un ar vadības elementu 103 gaismas izstarošanas elementa vadīšanai. Vadības elements 103 vada gaismas izstarošanu no pirmā gaismas izstarošanas elementa 101 ar elektriska signāla palīdzību, kas tiek pievadīts caur tintes konteinera puses antenu 102 no antenas substrāta 152. Zīmējumā 5 (a) ir parādīts stāvoklis, kurā pēc tam, kad vadības elements 103 ir ierīkots uz substrāta 100, tas tiek pārklāts ar aizsargājošu hermetizējošu materiālu. Kad tiek izmantots atmiņas elements tādas informācijas uzkrāšanai, kā informācija par tintes krāsu konteinerā un/vai par atlikušo tintes daudzumu tintes konteinerā, tas tiek uzstādīts tajā pašā vietā tā, ka tas tiek pārklāts ar hermetizējošu materiālu.
Šeit, kā iepriekš aprakstīts, substrāts 100 ir novietots pie balsta elementa 3 atbalstošās daļas apakšējās daļas blakus tai daļai, kur viena otru krusto tintes konteinera malas, kas veido apakšpusi un priekšpusi. Šajā vietā starp tintes konteinera 1 apakšējo malu un priekšējo malu ir ierīkota slīpa virsma. Tādēļ, kad pirmais gaismas izstarošanas elements 101 izstaro gaismu, daļa no gaismas tiek izstarota uz āru no tintes konteinera 1 priekšpuses gar slīpo virsmu.
Pie substrāta 100 šāda novietojuma ar tintes konteineru 1 saistīto informāciju viens pats pirmais gaismas izstarošanas elements 101 var tieši piegādāt ne tikai rakstošajai iericei (un hostierīcei, tādai kā pie tās pievienotais dators), bet arī lietotājam. Kā parādīts 3. (a) zīmējumā, gaismas uztveršanas elements ir novietots tādā pozīcijā, lai uztvertu gaismu, kas izstarota zīmējumā virzienā uz augšu un pa labi, blakus turētāju 150 nesošās karietes skenēšanas diapazona galam. Laika momentā, kad kariete nonāk šajā pozīcijā, pirmā gaismas izstarošanas elementa 101 gaismas izstarojums tiek vadīts, kā rezultātā rakstošā ierīce var iegūt iepriekš noteiktu, ar tintes konteineru 1 saistītu informāciju uz gaismas uztveršanas elementa uztvertā gaismas satura pamata. Papildus, vadot pirmā gaismas izstarošanas elementa 101 gaismas izstarojumu, kad kariete ir novietota skenēšanas diapazona centra daļā kā parādīts 3. (b) zīmējumā, lietotājs tiek vizuāli informēts par gaismas izstarojuma stāvokli, tā ka lietotājam var tikt iedota iepriekš noteikta informācija, kas attiecas uz tintes konteineru 1.
Šeit iepriekš definētā informācija par tintes konteineru (šķidruma konteineru) 1 ietver vismaz informāciju par tintes konteinera 1 iestiprināšanas stāvokļa pareizību (t.i., vai iestiprināšana ir pabeigta vai nē), tintes konteinera 1 iestiprināšanas pozīcijas pareizību (t.i., vai tintes konteiners 1 ir iestiprināts turētājā pareizā pozīcijā, kas tiek noteikta atbilstoši tintes krāsai) (mirkšķināšana vai kas līdzīgs). Iepriekš noteiktā informācija tālāk var ietvert tintes atlikušā daudzuma pietiekamību (t.i., tintes atlikušais daudzums ir pietiekams vai nē). Ar minēto saistītā informācija var tikt sniegta ar gaismas izstarošanu vai neizstarošanu un/vai gaismas izstarojuma veidu (piemēram, mirkšķina vai nē). Gaismas izstarošanas vadība, informācijas sniegšanas veidi būs aprakstīti še tālāk vadības sistēmas struktūras aprakstā.
3.(a) un 3.(b) zīmējumā parādīti kā labākie izvēlēti substrāta 100 un pirmā gaismas izstarošanas elementa 101 novietojuma un darbības piemēri. Lai no pirmā gaismas izstarošanas elementa 101 izstarotā gaisma netraucēti sasniegtu pirmā gaismas uztveršanas elementa 210 vai lietotāja redzeslauku, ir vēlams, lai tajā tintes konteinera 1 daļā, kura ir pretī substrāta 100, kurš satur pirmo gaismas izstarošanas elementu 101 un vadības mezglu 103, virsmai, būtu ierīkota sprauga 1A vismaz optiskās ass virzienā, kā norādīts ar bultu. Tajā pašā nolūkā atbalsta elementa 3 novietojums un konfigurācija ir izvēlēta tā, ka optiskā ass netiek aizsegta.. Papildus, turētājā 150 ir ierīkots caurums (vai gaismu caurlaidošs elements) 150H, lai nodrošinātu, ka optiskā ass netiek bloķēta.
1.2 . Modificēts piemers (6.-13. zīmējums)
Augstāk aprakstītās struktūras ir piemēri un var tikt modificētas, ciktāl iepriekš noteiktā, ar tintes konteineru 1 saistītā informācija ar pirmā gaismas izstarošanas elementa 101 palīdzību var tikt nodota rakstošajai ierīcei un lietotājam. Tiks dots dažu modificētu piemēru apraksts.
6. zīmējumā ir parādīts pie pirmajai realizācijai atbilstoša tintes konteinera piestiprināta kontroliera substrāta modificēta piemēra sānskats (a) un pretskats (b). Šajā piemērā tiek nodrošināta tāda virziendarbība, ka gaisma ir vērsta it īpaši pirmā gaismas uztveršanas elementa 210 un lietotāja acu virzienā. Lai to sasniegtu, ir attiecīgi noteikta pirmā gaismas izstarošanas elementa 101 orientācija un var tikt izmantots elements (lēca vai kas tamlīdzīgs) virziendarbības nodrošināšanai.
Piemērā, kas parādīts 7.(a) un 7.(b) zīmējumā, substrāta 100 virsmā, kas vērsta uz tintes konteinera 1 iekšpusi, ir ierīkots tikai pirmais gaismas izstarošanas elements 101, un substrāta 100 virsmā, kas vērsta pret ārpusi, ir ierīkots vadības elements 103 un antena 102. Šādas struktūras gadījumā no pirmā gaismas izstarošanas elementa 101 izstaroto gaismu nebloķē vadības elements 103, tā ka gaisma ir vērsta ne tikai virzienā slīpi uz augšu, bet arī virzienā slīpi uz leju gar substrāta 100 virsmu.
8. zīmējumā ir tintes konteinera sānskats, kurā attēlota 7. zīmējumā parādītā kontroliera substrāta lietošana. Kā saprotams no šī zīmējuma, pirmais gaismas izstarošanas elements 101 vērš gaismu ne tikai virzienā uz augšu pa labi lietotāja apskatei, bet arī virzienā uz leju pa kreisi. Šajā izkārtojumā pirmais gaismas uztveršanas elements 210 ir novietots šķērsām pret optisko asi, kas stiepjas virzienā uz leju pa kreisi tā, ka rakstošā ierīce var uztvert iepriekš noteikto ar tintes konteinerul saistīto informāciju.
15
9. zīmējumā dots sānskats, kurā attēlots cits 7. zīmējumā parādītā kontroliera substrāta izmantošanas piemērs. Šis piemērs ir piemērots gadījumam, kad sensors 117, fotosensora veidā, atlikušā tintes daudzuma noteikšanai ir iekārtots ierīcē tā, lai atrastos pretī elementam 17, kas izveidots prizmas formā, kurš jāatklāj, kad tintes konteiners 1 ir iestiprināts ierīcē. Konkrētāk, sensors 117 atlikušā tintes daudzuma noteikšanai ietver gaismas izstarošanas elementu 117A un gaismas uztveršanas elementu 117B. Kad atlikušais tintes daudzums tintes konteinera 1 tintes kamerā 11 ir mazs, gaisma no gaismas izstarošanas elementa 117A tiek atstarota prizmai līdzīgajai elementā 17, kas jāatklāj, un atgriežas uz gaismas uztveršanas elementu 117B tā, ka ierīce var atklāt tintes nepietiekamību. Šajā realizācijā gaismas uztveršanas elements 117B tiek izmantots arī kā fotouztvērējs gaismas uztveršanai no pirmā gaismas izstarošanas elementa 101, lai ļautu ierīcei noteikt iestiprinātā tintes konteinera 1 klātbūtni vai prombūtni, un/vai tā piemērotību.
Piemērā, kas parādīts 10.(a) un 10.(b) zīmējumā, substrāta 100 virsmā, kas vērsta uz tintes konteinera 1 iekšpusi, ir ierīkots vadības elements 103, un pirmais gaismas izstarošanas elements 101 un elektrodu laukumiņi 102 ir novietoti uz ārpusi vērstās substrāta 100 virsmas. Šādas struktūras gadījumā no pirmā gaismas izstarošanas elementa 101 izstarotā gaisma iet arī virzienā uz āru no substrāta 100 virsmas.
11. zīmējumā parādīts tintes konteinera sānskats, kam ir 7. zīmējumā attēlotais kontroliera substrāts, ilustrējot tā lietošanu. Kā būs saprotams no zīmējuma, pirmais gaismas izstarošanas elements 101 izstaro gaismu ne tikai virzienā uz augšu pa labi, kur lietotājs var vizuāli uztvert gaismu, bet arī virzienā uz leju pa labi. Pirmais gaismas uztveršanas elements 210 ir novietots šķērsām optiskai asij, kas stiepjas virzienā uz leju pa labi tā, ka iepriekš noteiktā ar tintes konteineru 1 saistītā informācija var tikt noraidīta uz rakstošās ierīces pusi.
Izmantojot augstāk aprakstītās struktūras, tā elementa vai elementu pozīcija un/vai konfigurācija, kuri var bloķēt gaismas ceļu optisko asu virzienā, ir izvēlēta pareizi, un ir ierīkots caurums vai gaismas vads tā, ka optiskās asis virzienā uz lietotāja acīm un virzienā uz gaismas uztveršanas elementu ir pozitīvā nozīmē nodrošinātas. Tomēr iespējams izmantot citus izkārtojumus, ar kuru palīdzību gaisma tiek virzīta uz lietotāja acīm un/vai uz gaismas uztveršanas elementu.
12. (a) un 12.(b) zīmējumā parādīts tādas struktūras piemērs, kur no pirmā gaismas izstarošanas elementa 101 izstarotā gaisma uz vēlamo vietu tiek virzīta, izmantojot gaismu vadošu elementu
154, tādu kā optiskās šķiedras. Ar gaismu vadošā elementa 154 palīdzību iepriekš noteiktā, ar tintes konteineru 1 saistītā informācija var tikt noraidīta uz pirmo gaismas uztveršanas elementu
210 (12. zīm. (a)) un uz lietotāja acīm (12.(b) zīm.).
13. zīmējumā ir attēlots pie tintes konteinera piestiprināta kontroliera substrāta tālāka piemēra sānskats (a) un pretskats (b). 10. zīmējuma piemērā pirmais gaismas izstarošanas elements 101 ir novietots tuvu substrāta 100 galam, un šajā gadījumā antenas 102 izmēriem jābūt relatīvi maziem. 13. zīmējuma piemērā pirmais gaismas izstarošanas elements 101 ir nobīdīts uz substrāta 100 iekšpusi, ar ko ir nodrošināts antenas 102 maksimāls izmērs tā, ka tālāk tiek veikta vēlamā bezvadu komunikācija.
1.3. Tintes konteinera iestiprināšanas daļa
14. zīmējumā ir skats perspektīvā, kurā attēlots rakstošās galviņas mezgla piemērs, kurai ir turētājs, pie kura var piestiprināt pirmajai realizācijai atbilstošu tintes konteineru. 15. zīmējumā (a) - (c) ir shematisks sānskats, kurā attēlota pirmajai realizācijai atbilstoša tintes konteinera iestiprināšanas un izņemšanas operācija no 14 zīmējumā parādītā turētāja.
Rakstošās galviņas mezglu 105 vispār veido turētājs 150, lai izņemamā veidā saturētu daudzus (zīmējumā parādītajā piemērā četrus) tintes konteinerus un blakus apakšpusei novietotu rakstošu galviņu 105 (14. zīmējumā nav parādīta). Iestiprinot tintes konteineru turētājā 150, rakstošās galviņas tintes ievadīšanas sprauga 107, kas novietota turētāja apakšdaļā, ir savienota ar tintes konteinera tintes padeves atveri 7, lai starp tām izveidotu tintes šķidruma plūsmas ceļu.
Izmantojamas rakstošās galviņas 105 piemērs satur šķidruma caurplūdes spraugu, kas veido sprauslu, elektrotermisku pārveidotāju, kas ierīkots šķidruma caurplūdes spraugā. Elektrotermiskajam pārveidotājam tiek piegādāti elektriski impulsi atbilstoši rakstīšanas signāliem. Termiskā enerģija iedarbojas uz tinti šķidruma caurplūdes spraugā. Tas izsauc tintes fāzes izmaiņu, kā rezultātā rodas burbuļi (vārīšanās), un tādēļ strauji palielinās spiediens, ar kuru tinte tiek izšļākta no sprauslas. Elektrisko kontaktu mezgls (nav parādīts) signālu pārraidīšanai, kas ierīkots karietē 203, kura būs aprakstīta še tālāk, un rakstošās galviņas mezgla 105 elektrisko kontaktu mezgls 157 elektriski kontaktējas viens ar otru tā, ka ir iespējama rakstīšanas signāla pārraidīšana uz rakstošās galviņas 105 elektrotermiskā pārveidotāja piedziņas ķēdi caur vadu savienojumu 158. No elektrisko kontaktu mezgla 157 vadu savienojums 159 ir aizvilkts līdz antenas substrātam 152.
Π
Kad tintes konteiners 1 ir iestiprināts rakstošās galviņas mezglā 105, tintes konteiners 1 ir novietots virs turētāja 150 15.(a) zīmējumā.. Un pirmais iekabināšanas elements 5 tintes konteinera aizmugures sienā ierīkota izciļņa veidā tiek ievietots pirmajā fiksēšanas elementā 155, kas caurejoša cauruma veidā ierīkots turētāja aizmugures sienā tā, ka tintes konteiners 1 ir novietots uz turētāja iekšējās apakšējās virsmas 15.(b) zīmējumā. Saglabājot šādu stāvokli, tintes konteinera 1 priekšējās malas augšgals tiek spiests uz leju kā norāda bulta P, kā rezultātā tintes konteiners 1 pagriežas virzienā, ko norāda bulta R, ap iekabināšanas elementu starp pirmo iekabināšanas elementu 5 un pirmo fiksēšanas elementu 155 tā, ka tintes konteinera priekšpuse pārvietojas uz leju. Šīs darbības laikā atbalsta elements 3 tiek pārvietots bultas Q virzienā, kamēr otrā iekabināšanas elementa 6 sānu virsma, kurš ierīkots atbalsta elementā 3 uz tintes konteinera priekšējās puses, tiek spiesta pie otra fiksēšanas elementa 156, kas ierīkots turētāja priekšējā pusē.
Kad otrā iekabināšanas elementa 5 augšējā virsma sasniedz otrā fiksēšanas elementa 156 apakšējo daļu, atbalsta elements 3 pārvietojas Q’ virzienā atbalsta elementa 3 elastības spēka iedarbības rezultātā tā, ka otrais iekabināšanas elements 6 ir fiksēts kopā ar otro fiksēšanas elementu 156. Šajā stāvoklī (15. (c) zīmējumā) otrais fiksēšanas elements 156 ar atbalsta elementa 3 palīdzību elastīgi spiež tintes konteineru 1 horizontālā virzienā tā, ka tintes konteinera 1 mugurpuse atspiežas pret turētāja 150 mugurpusi. Tintes konteinera 1 pārvietošanos uz augšu nepieļauj pirmais fiksēšanas elements 155, kas sakabināts ar pirmo iekabināšanas elementu 5, un otrais fiksēšanas elements 156, kas sakabināts ar otro iekabināšanas elementu 6. Šajā brīdī tintes konteinera 1 iestiprināšana ir pabeigta, pie kam tintes padeves atvere 7 ir savienota ar tintes ievadīšanas spraugu 107, un antena 102 un galvenā montāžas mezgla puses antena 220 uz antenas substrāta 152 ir novietotas tuvu pretī viena otrai.
Augstāk aprakstītajā gadījumā iestiprināšanas procesā, kas parādīts 15. (b) zīmējumā, izmantots „sviras” princips, kur sakabināšanas vieta starp pirmo iekabināšanas elementu 5 un pirmo fiksēšanas elementu 155 ir sviras atbalsta punkts, un tintes konteinera 1 priekšpuse ir spēka punkts, kur tiek pielikts spēks. Savienojuma vieta starp tintes padeves atveri 7 un tintes ievadīšanas spraugu 107 ir darba punkts, kas novietots starp spēka punktu un sviras atbalsta punktu, vēlamāk, tuvāk pie sviras atbalsta punkta. Tādēļ tintes konteineram 1 pagriežoties, tintes padeves atvere 7 tiek spiesta pret tintes ievadīšanas spraugu 107 ar lielu spēku. Savienojuma vietā ir ierīkots elastīgs elements, kā filtrs, absorbējošs materiāls, pakojums vai kas līdzīgs, ar relatīvi lielu elastību, lai nodrošinātu, ka tintes savienojumā tiek novērsta tintes noplūde.
Šāda struktūra, uzbūve un iestiprināšanas operācija ir vēlama tādēļ, ka šāds elements tiek elastīgi deformēts ar relatīvi lielu spēku. Kad iestiprināšanas operācija ir pabeigta, pirmais fiksēšanas elements 155 ir sakabināts ar pirmo iekabināšanas elementu 5, un otrais fiksēšanas elements 156 ir sakabināts ar otro iekabināšanas elementu 6, efektīvi novēršot tintes konteinera 1 izcelšanos ārā no turētāja. Tādā veidā elastīgā elementa izplešanās tiek ierobežota tā, ka šis elements tiek turēts atbilstoši elastīgi deformētā stāvoklī.
Tomēr tintes konteinera iestiprināšanas daļas struktūra atbilstoši pirmajai realizācijai vai 14. zīmējumā parādītajam modificētajam piemēram šajā izgudrojumā nav ierobežojoša.
Tas tiks aprakstīts ar norādēm uz 16. zīmējumu. Šajā zīmējumā parādīts cita rakstošās galviņas mezgla piemēra un tam domātas karietes skats perspektīvā (a), kur rakstošās galviņas mezgla funkcija ir saņemt tinti no tintes konteinera un veikt rakstīšanu, un (b) zīmējumā parādīts savā starpā savienotu šo elementu skats perspektīvā.
Šim piemēram atbilstošais rakstīšanas galviņas mezgls 405 ir atšķirīgs no iepriekšējā turētāja 150, kurš droši notur tintes konteineru kopumu. It īpaši, kā parādīts 16. (a) zīmējumā, tintes konteinera priekšpusei atbilstošajā turētāja daļā nav ierīkots otrs fiksēšanas elements vai antenas substrāts. Citos aspektos šī parauga struktūra ir būtībā līdzīga iepriekšējiem piemēriem, t.i., apakšējā virsmā ir ierīkots rakstošās galviņas mezgls ar tintes ievadīšanas spraugu 107, kas savienojama ar tintes padeves atveri 7, un tā mugurpusē ir ierīkots pirmais fiksēšanas elements 155, un tā aizmugures pusē ierīkots elektrisko kontaktu mezgls (nav parādīts) signālu pārraidīšanai.
Kariete 415, kas pārvietojama gar vārpstu 417, ir aprīkota ar sviru 419 rakstošās galviņas mezgla 405 iestiprināšanai un nofiksēšanai, kā parādīts 16. (b) zīmējumā. Tai ir turētāja daļa, kas atbilst tintes konteinera priekšpuses struktūrai, papildus elektrisko kontaktu mezglam 418, kas savienots ar rakstošās galviņas puses elektrisko kontaktu mezglu. Tādējādi, otrs fiksējošais elements 156, savienošanas elements 159 ar antenas substrātu 152 un savienotāji ir ierīkoti karietes pusē.
Šādas struktūras gadījumā, kad rakstošās galviņas mezgls 405 ir piestiprināts pie karietes 415 kā parādīts 16. (b) zīmējumā, tintes konteinera iestiprināšanas daļa ir pilnīgi iestiprināta. Konkrētāk,
15. zīmējumā attēlotajai iestiprināšanas operācijai līdzīgā veidā tiek realizēts savienojums starp tintes padeves atveri 7 un tintes ievadīšanas spraugu 107, un antenas 102 novietošana tuvu pretī galvenā montāžas mezgla puses antenas substrātam 152, tādējādi pabeidzot iestiprināšanas operāciju.
1.4. Rakstoša ierīce (17. - 18. zīmējums)
17. zīmējumā attēlota tintes strūklas printera 200 ārējais izskats, kuram paredzēts aprakstītais tintes konteiners. 18. zīmējumā parādīts 17. zīmējumā dotā printera skats perspektīvā ar atvērtu galvenā montāžas mezgla vāku 201. Kā parādīts 17. zīmējumā, šīs realizācijas printeris 200 satur galveno montāžas mezglu, lokšņu izvadīšanas paplāti 203 galvenā montāžas mezgla priekšpusē, automātisku lokšņu padeves ierīci (ASF) 202 aizmugurē, galvenā montāžas mezgla vāku 201 un citas korpusa daļas, kuras apsedz galvenās sastāvdaļas, ieskaitot mehānismu, kas skenējot pārvieto karieti, kura satur rakstošās galviņas un tintes konteinerus, un kas karietes kustības laikā veic rakstīšanu. Ir ierīkots arī vadības panelis 213, kas ietver displeju, kurš savukārt attēlo printera stāvokļus neatkarīgi no tā, vai galvenā montāžas mezgla vāks ir aizvērts vai atvērts, galveno slēdzi un atgriešanas slēdzi
Kad galvenā montāžas mezgla vāks 201 ir atvērts, lietotājs var redzēt 18. zīmējumā attēloto rakstošās galviņas mezglu 105. Lietotājs var redzēt arī karietes 205, kura satur rakstošās galviņas mezglu 105 un tintes konteinerus IK, 1Y, IM un 1C (tintes konteineri vienīgi šeit vienkāršības dēļ būs apzīmēti ar norādes numuru „1”), pārvietošanās diapazonu un tā apkaimi. Šajā realizācijā, kad galvenā montāžas mezgla vāks 201 ir atvērts, tiek veikta tāda operāciju secība, ka kariete 205 automātiski nonāk centra pozīcijā („konteineru nomaiņas pozīcijā”, kas parādīta zīmējumā), kur lietotājs var veikt konteineru nomaiņas operāciju vai ko tamlīdzīgu.
Šajā realizācijā rakstošā galviņa (nav attēlota) ir pie rakstošās galviņas mezgla 105 piestiprinātas mikroshēmas veidā, atbilstoši attiecīgajām tintēm. Attiecīgo krāsu tintēm paredzētās rakstošās galviņas skenē rakstāmo materiālu, karietei 205 pārvietojoties, un šīs kustības laikā rakstošās galviņas izšļāc tinti, veicot drukāšanu. Lai to izdarītu, kariete 205 ir slīdošā veidā sasaistīta ar vadošo vārpstu 207, kura stiepjas karietes pārvietošanās virzienā, un to piedzen karietes motors ar piedziņas transmisijas mehānisma palīdzību. Rakstošās galviņas atbilstoši Κ, Y, M un C tintēm (melna, dzeltena, purpursarkana (magenta) un ciāna zila (cyan)) izšļāc tintes, balstoties uz ežekcijas datiem, kas tiek pievadīti no vadības shēmas, kura atrodas galvenā montāžas mezgla pusē, caur elastīgu kabeli 206. Ir ierīkots papīra padeves mehānisms, ieskaitot papīra padeves rulli, lokšņu izvadīšanas rulli un tā tālāk, lai padotu rakstāmo materiālu (nav parādīts), kas tiek padots no automātiskās lokšņu padeves ierīces 202 uz slokšņu izvadīšanas paplāti. Rakstošo galviņu mezgls 105, kam ir viengabala tintes konteineru turētājs, ir noņemamā veidā piestiprināts pie karietes 205, un attiecīgie tintes konteineri 1 kasetņu veidā ir izņemamā veidā iestiprināti rakstošo galviņu mezglā 105. Tādējādi rakstošo galviņu mezgls 105 var tikt piestiprināts pie karietes 205, un tintes konteiners 1 var tikt iestiprināts rakstošo galviņu mezglā 105. Tādēļ Šajā realizācijā tintes konteiners 1 ir izņemamā veidā iestiprināms karietē 205 ar rakstošo galviņu mezgla 105 palīdzību. Papildus, iestiprinot tintes konteineru 1 rakstošo galviņu mezglā 105, tiek ierīkota šī izgudrojuma šķidruma piegādes sistēma.
Rakstīšanas vai drukāšanas operācijas laikā rakstošā galviņa skenē aprakstāmo materiālu augstāk aprakstītajā kustībā, kuras laikā rakstošās galviņas izšļāc tintes uz aprakstāmā materiāla, lai veiktu rakstīšanas operāciju aprakstāmā materiāla platumā atbilstoši rakstošās galviņas ežekcijas izeju diapazonam. Laika periodā starp skenēšanas operāciju un nākošo skenēšanas operāciju papīra padeves mehānisms padod aprakstāmo materiālu par iepriekš noteiktu attālumu atbilstoši platumam. Šādā veidā rakstīšana tiek veikta, secīgi pārklājot visu aprakstāmā materiāla platību. Rakstošās galviņas kustības - ar karietes pārvietošanās palīdzību - diapazona beigu daļā ir ierīkots ežekcijas atsvaidzināšanas mezgls, ieskaitot vāciņus, lai nosegtu malas rakstošajām galviņām, kurām ir ežekcijas izejas. Tādējādi, rakstošās galviņas iepriekš noteiktos laika intervālos pārvietojas uz atsvaidzināšanas mezgla pozīciju un tiek pakļautas atsvaidzināšanas procesam, kas ietver iepriekšējās ežekcijas vai ko tamlīdzīgu.
Kā še augstāk aprakstīts, rakstīšanas galviņas mezgls 105, kam ir konteinera turētāja daļa tintes konteineriem 1, ir aprīkots ar antenas substrātu, un antenas uz tā ir pozicionētas tuvu antenām, kas atrodas uz substrāta, kas ierīkots uz turētājā iestiprinātā tintes konteinera 1. Tādā veidā tiek realizēta katras gaismas diodes LED ieslēgšanas un izslēgšanas vadība atbilstoši secībai, kura būs aprakstīta še tālāk saistībā ar 25. - 27. zīmējumu.
Konkrētāk, konteinera nomaiņas pozīcijā, ja atlikušais tintes daudzums tintes konteinerā 1 ir par mazu, tintes konteinera 1 gaismas diode LED 101 tiek ieslēgta vai sāk mirgot. Tas attiecas uz katru no tintes konteineriem 1. Karietes kustības diapazonā pirmais gaismas uztveršanas mezgls 210, kuram ir gaismas uztveršanas elements, ir ierīkots pie gala, kurš ir pretējais galam, kurā ierīkots atsvaidzināšanas mezgls. Kad tintes konteineru 1 gaismas diodes LED 101, karietei 205 pārvietojoties, paiet garām gaismas uztveršanas mezglam 210, gaismas diodes LED 101 tiek ieslēgtas. Un gaismu uztver pirmais gaismas uztveršanas mezgls 210 tā, ka tintes konteineru 1 pozīcijas karietē 205 var tikt noteiktas, balstoties uz karietes 205 pozīciju, kad tiek uztverta gaisma. Citā gaismas diodes LED vai kaut kā līdzīga ieslēgšanas vadības piemērā konteinera gaismas diode LED 101 tiek ieslēgta, kad tintes konteiners 1 ir pareizi iemontēts konteinera nomaiņas pozīcijā. Šo operāciju vadība tiek veikta līdzīgi rakstošās galviņas tintes ežekcijas vadībai atbilstoši vadības datiem (vadības signāliem), kas pievadīti tintes konteineram caur elastīgo kabeli 206 un bezvadu savienojumu ar galvenā montāžas mezgla puses vadības shēmu.
2. Vadības sistēma
2.1. Vispārējā uzbūve (19. zīmējums)
19. zīmējumā ir blokshēma, kur attēlots tintes strūklas printera vadības sistēmas struktūras piemērs. Vadības sistēma galvenokārt satur vadības shēmu (iespiestās shēmas plati PCB) printera galvenajā montāžas mezglā un struktūru gaismas izstarošanai no tintes konteinera gaismas diodēm LED, ko vada vadības shēma. 19. zīmējumā vadības shēma 300 veic datu apstrādi, kas saistīta ar printera un tā darbības vadību. Konkrētāk, centrālais procesors CPU 301 veic procesus, kuri būs aprakstīti še tālāk saistībā ar 25. - 28. zīmējumu saskaņā ar programmu, kas ierakstīta pastāvīgajā atmiņā ROM 303. Operatīvā atmiņa RAM 302 tiek izmantota kā darba apgabals centrālā procesora CPU 301 darbības veikšanai.
Kā parādīts 19. zīmējumā, rakstošo galviņu mezgls 105, kas ir karietē 205, satur rakstošās galviņas 105K, 10Υ, 105M un 105C, kurām ir daudzas ežekcijas izejas, attiecīgi melnas (K), dzeltenas (Y), purpursarkanas (magenta) (M) un ciāna zilas (cyan) (C) tintes izšļākšanai. Rakstošo galviņu mezgla 105 turētājā tintes konteineri IK, 1Y, IM un 1C ir izņemamā veidā iestiprināti attiecīgajās rakstošajās galviņās.
Katrs no tintes konteineriem 1, kā aprakstīts še agrāk, ir aprīkots ar substrātu 100, uz kura ir gaismas diode LED 101, displeja vadības shēmu un antenu. Kad tintes konteiners 1 ir pareizi iestiprināts rakstošo galviņu mezglā 105, antena uz substrāta 100 atrodas tuvu antenas substrātam, kurš ir ierīkots rakstošo galviņu mezglā 105 un kurš ir kopējs tintes konteineriem 1. Karietē 205 ierīkotais savienotājs (nav parādīts) un galvenā montāžas mezgla pusē ierīkotā vadības shēma 300 ir elektriski savienoti signālu pārraidīšanai pa elastīgo kabeli 206. Papildus, iestiprinot rakstošo galviņu mezglu 105 karietē 205, karietes 205 savienotājs un rakstošo galviņu mezgla 105 savienotājs ir elektriski savienoti viens ar otru signālu pārraidīšanai. Ar šādu savienojuma un datu apmaiņas struktūru signāli var tikt pārraidīti starp galvenā montāžas mezgla puses vadības shēmu 300 un attiecīgajiem tintes konteineriem 1. Tādējādi vadības shēma 300 var veikt vadības operāciju gaismas diožu LED ieslēgšanai un izslēgšanai saskaņā ar secību, kura būs aprakstīta še tālāk saistībā ar 25. - 27. zīmējumam.
Tintes ežekcijas no rakstošajām galviņām 105K, 105Υ, 105M un 105C vadība tiek veikta līdzīgā veidā pa elastīgo kabeli 206, karietes 205 savienotāju, rakstošo galviņu mezgla savienotāju, ar signālu savienojumu starp rakstošajā galviņā ierīkoto piedziņas shēmu un vadības shēmu 300 galvenā montāžas mezgla pusē. Tādējādi vadības shēma 300 vada attiecīgo rakstošo galviņu tintes ežekciju.
Pirmais gaismas uztveršanas elements 210, kas novietots blakus vienam no karietes 205 pārvietošanās diapazona galiem, uztver gaismu no tintes konteinera 1 gaismas diodes LED 101, un šo notikumu indicējošais signāls tiek pievadīts vadības shēmai 300. Vadības shēma 300, kā būs aprakstīts še tālāk, reaģē uz šo signālu, nosakot tintes konteinera 1 pozīciju karietē 205. Papildus, gar karietes 205 pārvietošanās ceļu ir ierīkota kodētāja skala 209, un kariete 205 ir atbilstoši aprīkota ar kodētāja devēju 211. Detektēšanas signāls no devēja tiek piegādāts vadības shēmai 300 pa elastīgo kabeli 206, un tādā veidā tiek iegūta karietes 205 pozīcija pārvietojoties. Informācija par pozīciju tiek izmantota attiecīgās rakstošās galviņas ežekcijas vadīšanai un tiek izmantota arī gaismas validācijas procesam, kurā tiek noteiktas tintes konteineru pozīcijas, kas būs aprakstīts še tālāk saistībā ar 25. zīmējumu. Otrs gaismas izstarošanas / uztveršanas elements 214 ir ierīkots blakus iepriekš noteiktai pozīcijai karietes 205 pārvietošanās diapazonā, satur gaismu izstarojošu elementu un gaismu uztverošu elementu un darbojas, sūtīdams vadības shēmai 300 signālu, kas saistīts ar atlikušo tintes daudzumu katrā no karietē 205 esošajiem tintes konteineriem 1. Balstoties uz šo signālu, vadības shēma 300 var noteikt atlikušo tintes daudzumu.
2.2. Savienošanas elementi (20. - 24. zīmējums)
20. zīmējumā attēlota signālu līniju vadu savienojumu struktūra signālu apmaiņai ar tintes konteineru 1, attiecībā uz tintes konteinera substrātu 100. Kā parādīts 20. zīmējumā, kariete 205 ir aprīkota ar vadības shēmu 208, un signālu līniju vadu savienojums no galvenā montāžas mezgla puses vadības shēmas 300 uz vadības shēmu 208, piemēram, satur četras signālu līnijas. Konkrētāk, signālu līniju vadu savienojums uz vadības shēmu 208 satur sprieguma avota signāla līniju VDD elektroenerģijas piegādei un zemes signāla līniju GND. Tālāk, tas satur signāla līniju DATA, lai pievadītu vadības signālus (vadības datus), kas saistīti ar gaismas diožu LED 101 ieslēgšanas vai mirgošanas procesu, un takts signāla līniju CLK, tādēļ kopā tas satur četras signālu līnijas. Šajā realizācijā tiek aprakstītas četras signālu līnijas, bet šis izgudrojums nav ierobežots ar šādu piemēru, un var būt vajadzīgas vairākas vadības signālu līnijas. Vadības shēma 208 galvenokārt satur augstfrekvences modulācijas un demodulācijas shēmas DATA un CLK signālu bezvadu pārraidīšanai, un vadības shēma 208 ir elektriski savienota ar antenas cilpu 220 ar vadu 159 palīdzību. Antena 220 rada elektromagnētisku izstarojumu īsviļņu joslā un komunicē ar antenu tintes konteinera pusē. Šajā realizācijā vadības shēma 208 ir novietota uz karietes 205, bet var būt novietota uz antenas substrāta 152. No otras puses, katra tintes konteinera 1 substrāts 100 ir aprīkots ar antenu 102 bezvadu komunikācijai ar galvenā montāžas mezgla puses antenu 220. Tas ir arī aprīkots ar kontrolieru 103 signālu apstrādāšanai, lai apstrādātu no antenas 102 uztverto augstfrekvences signālu un nosūtītu augstfrekvences signālu no antenas 102. Vēl vairāk, tas tālāk ir aprīkots ar gaismas diodi LED 101, kura tiek tādā veidā aktivizēta.
21. zīmējumā ir slēguma shēma, kas attēlo detaļas substrātam, uz kura ir ierīkots kontrollers un līdzīgas ierīces. Kā parādīts šajā zīmējumā, kontrollers 103 satur ieejas / izejas vadības shēmu (I/O CTRL) 103A, atmiņas matricu 103B, gaismas diodes LED draiveri 103C, augstfrekvences modulācijas/demodulācijas shēmu un sprieguma avota shēmu 103E. Augstfrekvences modulācijas/demodulācijas shēmas demodulācijas shēma demodulē no galvenā montāžas mezgla puses antenas 220 uztverto augstfrekvences signālu, lai iegūtu DATA un CLK signālus. Sprieguma avota shēma ģenerē spriegumu no ievadītā elektromagnētiskā izstarojuma, lai piegādātu elektroenerģiju I/O vadības shēmai (I/O CTRL) 103A, atmiņas matricai 103B, gaismas diodes LED draiverim 103C un gaismas diodei LED 101. Modulācijas shēma uzmodulē signālu augstfrekvences signālam, lai ģenerētu elektromagnētisko izstarojumu no antenas 102 un nosūtītu galvenā montāžas mezgla pusei informāciju no atmiņas matricas 103B.
Izejas/ieejas (I/O) vadības shēma 103A vada displeja piedziņu gaismas diodei LED 101 un vada datu rakstīšanu un lasīšanu uz un no atmiņas matricas 103B atbilstoši demodulētajiem vadības datiem. Šajā realizācijā atmiņas matrica 103B ir EEPROM shēmas veidā un spēj uzkrāt individuālu informāciju par tintes konteineru, tādu kā informācija par tintes konteinerā atlikušo tintes daudzumu, informāciju par tintes krāsu, un papildus, ražotāja informāciju - kā tintes konteinera numuru, ražošanas partijas numuru vai ko līdzīgu. Krāsas informācija ir ierakstīta atmiņas matricas 103B iepriekš noteiktā adresē atbilstoši tintes konteinerā iepildītās tintes krāsai. Krāsas informācija tiek izmantota, piemēram, kā tintes konteineru raksturojoša informācija (individuāla informācija), kas še tālāk būs aprakstīta saistībā ar 23. un 24. zīmējumu. Šādā veidā ir iespējams identificēt tintes konteineru, kad dati ir ierakstīti atmiņas matricā 103B un tiek nolasīti no turienes, vai ja tiek vadīta konkrēta tintes konteinera gaismas diodes LED 101 aktivizācija vai deaktivizācija. Dati, kas ierakstīti atmiņas matricā 103B vai tiek no tās nolasīti, ietver, piemēram, datus, kas uzrāda atlikušo tintes daudzumu. Šīs realizācijas tintes konteiners, kā še agrāk aprakstīts, apakšdaļā ir aprīkots ar prizmu, un kad atlikušais tintes daudzums kļūst mazs, šo notikumu var atklāt optiskā veidā ar prizmas palīdzību. Papildus tam, šīs realizācijas vadības shēma 300 skaita ežekciju daudzumu katrai rakstošajai galviņai uz ežekcijas datu pamata. Informācija par atlikušo daudzumu tiek ierakstīta atbilstošā tintes konteinera atmiņas matricā 103B, un šī informācija tiek nolasīta. Tā rīkojoties, atmiņas matricā 103B informācija par atlikušo tintes daudzumu tiek uzkrāta reālajā laikā. Šī informācija attēlo atlikušo tintes daudzumu ar lielu precizitāti, jo informācija tiek piegādāta arī ar prizmas palīdzību. To ir iespējams arī izmantot, lai atšķirtu, vai iestiprinātais tintes konteiners ir svaigs, vai arī lietots un pēc tam atkārtoti iestiprināts.
Gaismas diodes LED draiveris 103C darbojas, pievadīdams barošanas avota spriegumu gaismas diodei LED 101, lai tā izstarotu gaismu, kad no ieejas / izejas (I/O) vadības shēmas 103A tiek pievadīts augsta līmeņa signāls. Tādējādi, kad no I/O vadības shēmas 103A tiek pievadīts augsta līmeņa signāls, gaismas diode LED 101 ir ieslēgtā stāvoklī, un kad tiek pievadīts zema līmeņa signāls, gaismas diode LED 101 ir izslēgtā stāvoklī.
22. zīmējumā ir parādīts 21. zīmējumā attēlotā substrāta slēguma shēmas modificēts piemērs. Šis modificētais piemērs atšķiras no 21. zīmējumā attēlotā ar veidu, kādā gaismas diodei LED 101 tiek pievadīts barošanas avota spriegums, un konkrētāk, barošanas avota spriegums tiek piegādāts no VDD sprieguma avota, kas ierīkots tintes konteinera substrātā 100. Parasti kontrollers 103 ir iebūvēts pusvadītāju substrātā, un šajā piemērā pusvadītāju substrātā ierīkotais savienojošais kontakts ir paredzēts vienīgi gaismas diodes LED pievienošanai. Savienojošo kontaktu skaita samazināšana būtiski iespaido pusvadītāju substrāta aizņemto laukumu, un šajā gadījumā modificētajam paraugam ir priekšrocības pusvadītāju substrāta izmaksu samazināšanas nozīmē.
23. zīmējumā ir laika diagramma, kas ilustrē datu ierakstīšanas operāciju substrāta atmiņas matricā 103B un nolasīšanas operāciju no tās. 24. zīmējumā ir laika diagramma, kur attēlota gaismas diodes LED 101 aktivizācija un deaktivizācija. Kā parādīts 23. zīmējumā attiecībā uz ierakstīšanu atmiņas matricā 103B, signāli tiek sūtīti caur antenām 220 un 102 no galvenā montāžas mezgla puses vadības shēmas 300. Konkrētāk, starta kods plus informācija par krāsu, vadības kods, adreses kods, datu kods, tiek piegādāti nosauktajā kārtībā no signālu līnijas DATA uz 1/0 vadības shēmu 103A tintes konteinera 1 kontroliera 103 sinhroni ar takts signālu CLK.
Starta kods starta koda plus krāsas informācijā apzīmē datu signālu virknes sākumu, un krāsas informācijas signāls identificē konkrēto tintes konteineru, ar kuru saistīta šī datu signālu virkne.
Šeit tintes krāsa ietver ne tikai Y, M, C vai līdzīgu krāsu, bet arī tādas tintes, kam ir dažādi blīvumi.
Kā parādīts 23. zīmējumā, krāsas informācijai ir vads, kas atbilst vienai no tintes krāsām K, C, M un Y. Izmantojot to, I/O vadības shēma 103A salīdzina krāsas informāciju, ko indicē vads, un krāsas informāciju, kas ierakstīta atmiņas matricā 103B, un tikai ja šīs informācijas sakrīt, datu signāli tiek pieņemti. Ja tās nesakrīt, sekojošie datu signāli tiek ignorēti. Tādējādi, lai gan datu signāli no galvenā montāžas mezgla puses tiek pārraidīti kopīgi visiem tintes konteineriem pa 20. zīmējumā attēloto kopējo signālu līniju DATA, tintes konteiners, kam dati domāti, var tikt pareizi identificēts, jo dati ietver informāciju par krāsu. Tādēļ darbība uz cits citam sekojošu datu, tādu kā datu rakstīšana, lasīšana, gaismas diožu LED aktivizācija, deaktivizācija, pamata var tikt veiktas vienīgi ar identificētu tintes konteineru (tas ir, tikai ar pareizo tintes konteineru). Rezultātā ar (vienu) kopīgu signālu līniju pietiek visiem četriem tintes konteineriem, lai ierakstītu datus, lai aktivizētu un deaktivizētu gaismas diodes LED, tādējādi samazinot vajadzīgo signālu līniju skaitu. Kā ir saprotams, ar (vienu) kopēju datu signālu līniju pietiek, neskatoties uz tintes konteineru skaitu.
Kā parādīts 23. zīmējumā, šīs realizācijas vadības režīmi ietver OFF un ON kodus gaismas diožu LED aktivizēšanai un deaktivizēšanai, kas būs aprakstīts še tālāk, un READ un WRITE kodus nolasīšanai no atmiņas matricas un ierakstīšanai tajā. Rakstīšanas operācijā WRITE kodam seko krāsas informācijas kods tintes konteinera identifikācijai. Nākošais kods, t.i., adreses kods, norāda adresi atmiņas matricā, kurā jāieraksta dati, un pēdējais kods, t.i., datu kods, norāda ierakstāmās informācijas saturu.
Norādītais vadības koda saturs nav ierobežots ar augstāk aprakstīto piemēru, un tam, piemēram, var tikt pievienoti vadības kodi verifikācijas komandai un/vai nepārtrauktas nolasīšanas komandai.
Lasīšanas operācijā datu signāla struktūra ir tāda pati kā rakstīšanas operācijas gadījumā. Starta kodu plus krāsas informāciju saņem visu tintes konteineru I/O vadības shēmas 103A līdzīgi kā rakstīšanas operācijas gadījumā. Sekojošo datu signālu saņem tikai tā tintes konteinera I/O vadības shēma 103A, kuram ir tā pati krāsas informācija. Atšķirība ir tā, ka nolasītie dati tiek izvadīti sinhroni ar pirmo takts signālu (13. takts signāls 23. zīmējumā) pēc tam, kad ar adreses kodu ir norādīta adrese. Tādējādi I/O vadības shēma 103A veic kontroli, lai novērstu nolasīto datu interferenci ar citu ieejas signālu, kaut gan tintes konteineru datu signāli tiek pārraidīti pa (vienu) kopēju datu signālu līniju.
Kā parādīts 24. zīmējumā attiecībā uz gaismas diodes LED 101 aktivizāciju (ieslēgšanu) un deaktivizāciju (izslēgšanu), starta koda plus krāsu informācijas datu signāls tiek vispirms nosūtīts uz I/O vadības shēmu 103A pa signālu līniju DATA no galvenā montāžas mezgla puses līdzīgi iepriekšējam. Kā še augstāk aprakstīts, pareizais tintes konteiners tiek identificēts uz krāsas informācijas pamata, un gaismas diodes LED 101 aktivizācija un deaktivizācija ar pēc tam padota vadības koda palīdzību tiek veikta tikai identificētajam tintes konteineram. Vadības kodi aktivizācijai un deaktivizācijai, kā aprakstīts še augstāk saistībā ar 23. zīmējumu, ietver vienu no ON un OFF kodiem, tiek izmantoti, lai attiecīgi aktivizētu un deaktivizētu gaismas diodi LED 101. Kad vadības kods norāda ON, I/O vadības shēma 103A izdod izejas signālu ON, ko padod uz gaismas diodes LED draiveri 103C kā aprakstīts še augstāk saistībā ar 22. zīmējumu, un izejas stāvoklis tiek pēc tam ilgstoši saglabāts. Faktiskais laiks gaismas diodes LED 101 aktivizācijai vai deaktivizācijai katram no datu signāliem ir pēc CLK 7. takts signāla.
Šī zīmējuma piemērā melnais (K) tintes konteiners, kā norāda kreisais datu signāls, tiek identificēts pirmais, un pēc tam tiek ieslēgta melnā tintes K konteinera gaismas diode LED 101. Pēc tam otra datu signāla krāsas informācija uzrāda purpursarkanu (magenta) tinti M, un vadības kods norāda aktivizēšanu, un tādēļ tintes M konteinera gaismas diode LED 101 tiek ieslēgta, kamēr tintes K konteinera gaismas diode LED 101 tiek turēta ieslēgtā ON stāvoklī. Trešā datu signāla vadības kods nozīmē deaktivizācijas komandu, un tikai tintes K konteinera gaismas diode LED 101 tiek deaktivizēta.
Kā saprotams no iepriekšējā apraksta, gaismas diožu LED mirgošanas vadību realizē galvenā montāžas mezgla puses vadības shēma 300, nosūtot atkārtotus aktivizācijas un deaktivizācijas vadības kodus identificētajam tintes konteineram. Mirgošanas cikla periodu var noteikt, izvēloties viens otru nomainošo vadības kodu cikla periodu.
2.3. Vadības process (25. - 31. zīmējums)
25. zīmējumā ir blokshēma, kas paskaidro vadības procesus saistībā ar tintes konteinera iestiprināšanu un izņemšanu atbilstoši šī izgudrojuma realizācijai, un it īpaši parāda katra tintes konteinera 1 gaismas diodes LED 101 aktivizācijas un deaktivizācijas vadību no galvenā montāžas mezgla pusē ierīkotās vadības shēmas 300. 25. zīmējumā attēlotais process sākas, reaģējot uz to, ka lietotājs atver printera 201 galvenā montāžas mezgla vāku, ko konstatē tam paredzēts sensors. Kad šis process ir sācies, tintes konteiners tiek iestiprināts vai izņemts solī
S101.
26. zīmējumā ir blokshēma, kur parādīts 25. zīmējumā dotais tintes konteinera iestiprināšanas un izņemšanas process. Kā zīmējumā parādīts, iestiprināšanas vai izņemšanas procesā kariete 205 solī S201 pārvietojas, un tiek iegūta informācija par tintes konteinera stāvokli (individuāla informācija), kurš atrodas karietē 205. Informācija par stāvokli, ko iegūst, ir par atlikušo tintes daudzumu vai līdzīga, kas tiek nolasīta no atmiņas matricas 103B kopā ar tintes konteinera īpašo numuru. Solī S202 tiek veikta diskriminācija, vai kariete 205 ir vai nav sasniegusi tintes konteinera nomaiņas pozīciju, kas aprakstīta saistībā ar 18. zīmējumu. Ja diskriminācijas rezultāts ir apstiprinošs, tiek izpildīts solis S203, veicot tintes konteinera iestiprināšanas apstiprināšanas vadību.
27. zīmējumā ir blokshēma, kur detalizēti attēlota 26. zīmējumā dotā iestiprināšanas apstiprināšanas vadība. Vispirms solī S301 tiek iestādīts parametrs N, kas rāda tintes konteineru skaitu, ko satur kariete 205, un tiek inicializēta flaga F (k), lai apstiprinātu gaismas izstarošanu no gaismas diodes LED atbilstoši tintes konteineru skaitam. Šajā realizācijā tiek iestādīta N vērtība 4, jo tintes konteineru skaits ir 4 (K, C, M un Y). Tiek sagatavotas četras flagas F (k), k = 1 - 4, un tās visas tiek inicializētas uz nulles vērtību.
Solī S302 flagas mainīgajam An, kas saistīts ar tintes konteinera iestiprināšanas diskriminācijas kārtību, tiek iestādīta vērtība „1”, un solī S303 tiek veikta iestiprināšanas apstiprināšanas vadība A- tajam tintes konteineram. Šajā vadības etapā, kad lietotājs ielicis tintes konteineru rakstošās galviņas mezgla 105 turētājā 150 pareizā pozīcijā, tiek atļauta bezvadu komunikācija starp turētāja 150 antenas substrātu 152 un tintes konteinera antenu 102. Šajā procesā, kā še augstāk aprakstīts, galvenā montāžas mezgla vadības shēma 300 identificē tintes konteineru uz krāsu informācijas (individuāla informācija tintes konteineram) pamata, un tiek secīgi nolasīta krāsas informācija, kas ierakstīta identificētā konteinera atmiņas matricā 103B. Jau nolasītajam vai nolasītajiem (konteineriem) krāsu informācija identifikācijai netiek lietota. Šajā vadības procesā diskriminācija tiek veikta arī par to, vai nolasītā krāsu informācija ir vai nav atšķirīga no krāsu informācijas, kas jau nolasīta kopš šī procesa sākuma.
Solī S304, ja krāsu informāciju ir bijis iespējams nolasīt un šī krāsu informācija ir bijusi atšķirīga no jau nolasītās informācijas porcijas vai porcijām, pēc tam tiek diskriminēts, ka šo krāsu informāciju saturošais tintes konteiners ir iestiprināts kā A- tais tintes konteiners. Pretējā gadījumā tiek diskriminēts, ka A- tais konteiners nav iestiprināts. Šeit „A- tais” reprezentē tikai tintes konteineru diskriminācijas kārtību un nereprezentē kārtību, kas uzrādītu tintes konteinera iestiprināšanas pozīciju. Ja A- tais tintes konteiners ir diskriminēts kā pareizi iestiprināts, flagas F (A) (flaga, kas starp sagatavotajām flagām F (k), k = 1 - 4, apmierina k = A) vērtība solī S305 tiek iestādīta „1”. Tad, kā aprakstīts še iepriekš saistībā ar 24. zīmējumu, tintes konteinera 1, kurš satur atbilstošo krāsu informāciju, gaismas diode LED 101 tiek ieslēgta. Ja ir diskriminēts, ka tintes konteiners nav iestiprināts, flagas F (A) vērtība solī S311 tiek iestādīta uz „0”.
Pēc tam solī S306 mainīgais A tiek palielināts par 1, un solī S307 tiek konstatēts, ir vai nav mainīgais A lielāks par N, kas iestādīts solī S301 (šajā realizācijā N = 4). Ja mainīgais A nav lielāks par N, tad tiek atkārtots solim S303 sekojošais process. Ja A tiek diskriminēts kā lielāks par N, šis fakts nozīmē, ka iestiprināšanas apstiprināšanas vadība visiem četriem tintes konteineriem ir pabeigta. Pēc tam solī S308 uz devēja izejas signāla pamata tiek veikta diskriminācija, vai galvenā montāžas mezgla vāks 201 ir vai nav atvērtā stāvoklī. Ja galvenā montāžas mezgla vāks ir aizvērtā stāvoklī, 26. zīmējuma solī S312 programmai tiek paziņots nenormāls stāvoklis, jo pastāv iespēja, ka lietotājs ir aizvēris vāku, kaut gan viens vai daži no tintes konteineriem nav iestiprināti vai nav pareizi iestiprināti.
Pretējā gadījumā, ja solī S308 ir konstatēts, ka galvenā montāžas mezgla vāks 201 ir atvērts, tiek veikta diskriminācija, vai visu četru flagu F (k), k =1 - 4, vērtības ir vai nav „1”, tas ir, vai visas gaismas diodes LED 101 ir vai nav ieslēgtas. Ja ir konstatēts, ka vismaz viena no gaismas diodēm LED 101 nav ieslēgta, tiek atkārtots solim S302 sekojošais process. Līdz brīdim, kamēr lietotājs iestiprina vai pareizi atkārtoti iestiprina tintes konteineru vai tintes konteinerus, kuru gaismas diode vai diodes LED 101 nav ieslēgtas, tintes konteinera vai konteineru gaismas diodes LED tiek ieslēgtas un procesa izpilde tiek atkārtota. Kad visas gaismas diodes LED ir atpazītas kā ieslēgtas, solī S310 tiek veikta normāla pabeigšanas operācija un šī procesa izpilde tiek pabeigta. Pēc tam process atgriežas pie 26. zīmējumā attēlotās programmas izpildes. 28. (a) zīmējumā ir parādīts stāvoklis, kurā visi tintes konteineri ir pareizi iestiprināti pareizās pozīcijās un tādēļ visas gaismas diodes LED ir attiecīgi ieslēgtas.
Atgriežoties pie 26. zīmējuma, pēc tam, kad tintes konteineru iestiprināšanas apstiprināšanas vadība (solis S203) ir izpildīta augstāk aprakstītā veidā, solī S204 tiek veikta diskriminācija, vai šis vadības process ir vai nav normāli pabeigts, t.i., vai tintes konteineri ir vai nav pareizi iestiprināti. Ja ir konstatēts, ka iestiprināšana notikusi normāli, displeja ierīcē (17. un 18. zīmējums) vadības panelī 213 iedegas zaļš signāls, piemēram, solī S205, un solī S206 tiek veikta normāla pabeigšana, un darbība atgriežas pie 25. zīmējumā attēlotās programmas izpildes. Ja ir konstatēta nenormāla iestiprināšana, displeja ierīcē vadības panelī 213 mirgo oranžs signāls, piemēram, solī S207, un tiek veikts nenormālas pabeigšanas process, un pēc tam darbība atgriežas pie 25. zīmējumā attēlotās programmas izpildes. Ja printeris ir savienots ar datoru, kas vada printeri, nenormālā iestiprināšana vienlaicīgi tiek attēlota arī uz datora ekrāna.
25. zīmējumā, ja ir pabeigts soļa S101 tintes konteinera iestiprināšanas un izņemšanas process, tad solī S102 tiek veikta operācija, lai konstatētu, vai iestiprināšanas un izņemšanas process ir pareizi pabeigts. Ja tiek konstatēta nepareizība, tad process gaida, lai lietotājs atver galvenā montāžas mezgla vāku 201, un, reaģējot uz vāka 201 atvēršanu, tiek uzsākts soļa S101 process tā, ka tiek atkārtots ar 26. zīmējumu saistītais process. Kad solī S102 ir konstatēts pareizs iestiprināšanas vai izņemšanas process, process gaida, lai lietotājs solī S103 aizver galvenā montāžas mezgla vāku 201, un tad solī S104 tiek veikta diskriminēšana, vai vāks 201 ir vai nav aizvērts. Ja šīs diskriminēšanas rezultāts ir apstiprinošs, tad darbība turpinās ar soļa S105 gaismas validācijas procesu. Šajā gadījumā, ja ir konstatēta galvenā montāžas mezgla vāka 201 aizvēršana, kā parādīts 28. (b) zīmējumā, kariete 205 pārvietojas uz gaismas validācijas pozīciju, un tintes konteineru gaismas diodes LED 101 tiek deaktivizētas.
Gaismas validācijas process ir paredzēts, lai konstatētu, vai pareizi iestiprinātie tintes konteineri ir iestiprināti attiecīgi pareizās pozīcijās. Šajā realizācijā tintes konteineru uzbūve nav tāda, ka to konfigurācija būtu izveidota īpaša atkarībā no tajos iepildītās tintes krāsas, lai novērstu, ka tintes konteineri tiek iestiprināti nepareizās pozīcijās. Tas ir tintes konteineru korpusu izgatavošanas vienkāršības dēļ. Tādēļ pastāv iespēja, ka tintes konteineri tiek iestiprināti nepareizās pozīcijās. Tādēļ gaismas validācijas process tiek izmantots, lai atklātu šādu nepareizu iestiprināšanu un paziņotu lietotājam par šo gadījumu. Ar to tiek sasniegta tintes konteineru izgatavošanas efektivitāte un zemas izmaksas, jo nav vajadzīgs, lai tintes konteineru konfigurācijas būtu viena no otras atšķirīgas atkarībā no tintes krāsas.
29.(a) - 12(d) zīmējumā ir attēlots gaismas validācijas process, un 30.(a) - 30.(d) zīmējumā arī ir attēlots gaismas validācijas process. Kā parādīts 29.(a) zīmējumā, pārvietojamā kariete 205 vispirms sāk pārvietoties no zīmējuma kreisās puses uz labo pusi pretī pirmajam gaismas uztveršanas elementam 210. Kad tintes konteiners, kas novietots dzeltenās tintes konteinera pozīcijā, nonāk pretī pirmajam gaismas uztveršanas elementam 210, tiek izdots signāls dzeltenās tintes konteinera gaismas diodes LED 101 aktivizēšanai, lai to ieslēgtu un turētu ieslēgtā stāvoklī iepriekš noteiktu laika periodu, ko veic vadība, kas aprakstīta saistībā ar 24. zīmējumu. Ja tintes konteiners ir novietots pareizā pozīcijā, pirmais gaismas uztveršanas elements 210 uztver gaismu no gaismas diodes LED 101, un tā vadības shēma 300 konstatē, ka tintes konteiners 1Y ir iestiprināts pareizā pozīcijā.
Karietei 205 pārvietojoties kā parādīts 29.(b) zīmējumā, kad tintes konteiners, kas novietots purpursarkanās (magenta) tintes konteinera pozīcijā, nonāk pretī pirmajam gaismas uztveršanas elementam 210, tiek izdots signāls purpursarkanās (magenta) tintes konteinera gaismas diodes LED 101 aktivizēšanai, lai to ieslēgtu un līdzīgā veidā turētu ieslēgtā stāvoklī iepriekš noteiktu laika periodu. Zīmējumā parādītajā piemērā tintes konteiners IM ir iestiprināts pareizā pozīcijā tā, ka pirmais gaismas uztveršanas elements 210 uztver gaismu no gaismas diodes LED. Kā parādīts 29.(b) - 29.(d) zīmējumā, gaisma tiek izstarota secīgi, nomainot diskriminēšanas pozīciju. Šajā zīmējumā visi tintes konteineri ir iestiprināti pareizās pozīcijās. Un pretēji, ja ciāna zilās (cyan) tintes konteiners 1C ir kļūdaini iestiprināts purpursarkanās (magenta) tintes konteineram IM paredzētā pozīcijā, kā parādīts 30.(b) zīmējumā, tad tintes konteinera 1C gaismas diode LED 101, kura atrodas pretī pirmajam gaismas uztveršanas elementam 210, netiek aktivizēta, bet ieslēgts tiek tintes konteiners IM, kas iestiprināts citā pozīcijā. Rezultātā pirmais gaismas uztveršanas elements 210 iepriekš noteiktajā laika periodā neuztver gaismas signālu, un tā vadības shēma 300 konstatē, ka iestiprināšanas pozīcijā atrodas cits tintes konteiners, nevis tintes konteiners IM (pareizais konteiners). Attiecīgi, ja purpursarkanās (magenta) tintes konteiners IM ir kļūdaini iestiprināts ciāna zilās (cyan) tintes konteinera 1C pozīcijā, kā parādīts
30. (c) zīmējumā, tintes konteinera IM gaismas diode LED 101, kura ir pretī pirmajam gaismas uztveršanas elementam 210, netiek aktivizēta, bet ieslēgts tiek tintes konteiners 1C, kas iestiprināts citā pozīcijā.
Šādā veidā gaismas validācijas process ar augstāk aprakstīto vadības shēmu 300 ir izmantojams, lai identificētu tintes konteineru vai tintes konteinerus, kas nav iestiprināti pareizās pozīcijās. Ja iestiprināšanas pozīcijā neatrodas pareizais tintes konteiners, tur nepareizi iestiprinātā tintes konteinera krāsu var identificēt, secīgi aktivizējot pārējo trīs krāsu tintes konteineru gaismas diodes LED.
25. zīmējumā pēc gaismas validācijas procesa solī S105 tiek solī S106veikta diskriminācija, lai noskaidrotu, vai gaismas validācijas process ir vai nav pareizi pabeigts. Ja ir konstatēta pareiza gaismas validācijas pabeigšana, vadības paneļa 213 displeja ierīcē, piemēram solī S107, iedegas zaļš signāls, un process pabeidzas. Un pretēji, ja pabeigšana ir diskriminēta kā nenormāla, vadības paneļa 213 displeja ierīcē solī S109 iedegas mirgojošs oranžs signāls, un gaismas diode LED 101 tintes konteinerā, kurš nav iestiprināts pareizā pozīcijā un kurš ir identificēts solī S105, solī S105 sāk mirgot vai tiek ieslēgta. Šādā veidā, kad lietotājs atver galvenā montāžas mezgla vāku 201, lietotājs tiek informēts par tintes konteineru, kurš nav iestiprināts pareizā pozīcijā tā, ka lietotājs tiek pamudināts iestiprināt to pareizā pozīcijā.
31. zīmējumā ir blokshēma, kurā attēlots šī izgudrojuma realizācijai atbilstošs drukāšanas process. Šajā procesā vispirms solī S401 tiek pārbaudīts atlikušais tintes daudzums. Šajā procesā no drukāšanas datiem par darbu, kura drukāšana jāveic, tiek noteikts drukāšanas apjoms, un tiek veikta noteiktā apjoma un tintes konteinerā atlikušā daudzuma salīdzināšana, lai pārbaudītu, vai atlikušais daudzums ir pietiekošs vai nē (apstiprināšanas process). Šajā procesā atlikušais tintes daudzums var būt daudzums, ko noteikusi vadības shēma 300 uz skaitīšanas pamata.
Solī S402 uz apstiprināšanas procesa pamata tiek veikta diskriminācija, vai atlikušais tintes daudzums ir pietiekams paredzētajai drukāšanai vai nē. Un pretēji, ja diskriminēšanas rezultāts solī S402 uzrāda tintes nepietiekamību, vadības paneļa 213 displeja ierīce solī S405 iemirgojas oranžā krāsā, un solī S406 gaismas diode LED 101 tintes konteinerā 1, kurš satur nepietiekošu tintes daudzumu, sāk mirgot vai tiek ieslēgta (nenormāla pabeigšana). Ja drukājošā ierīce ir savienota ar datoru PC, kurš vada drukājošo ierīci, tad atlikušais tintes daudzums vienlaicīgi var tikt attēlots uz datora PC displeja.
3. Citi realizācijas varianti (32. - 54. zīmējums)
Pirmajā realizācijā, kura aprakstīta iepriekš, tintes konteinera aizmugures sienā ierīkotais pirmais sakabināšanas elements 5 tiek ievietots pirmajā fiksēšanas elementā 155, kas ierīkots turētāja mugurpusē, un tintes konteiners 1, spiežot tā priekšpusi uz leju, tiek pagriezts ap rotācijas asi, kas ir ievietotais elements. Ja tiek izmantota šāda struktūra, tad substrāta 100 vēlamā pozīcija, kā augstāk aprakstīts, ir priekšpuse, kura ir tālu no rotācijas ass, un pirmais gaismas uztveršanas elements 210 un pirmais gaismas izstarošanas elements 101 gaismas vēršanai pirmā gaismas uztveršanas elementa 210 virzienā un lietotāja acu virzienā ir attiecīgi no viena gabala ar substrātu 100. Tomēr dažos gadījumos substrāta vēlamā pozīcija un gaismas izstarošanas elementa vajadzīgā pozīcija ir viena no otras atšķirīga atkarībā no tintes konteinera un/vai tā iestiprināšanas elementa struktūras. Šādā gadījumā substrāts un gaismas izstarošanas elements var tikt novietoti piemērotās vietās. Tādēļ tiem nav nepieciešams būt no viena gabala.
32.(a) - 32.(c) zīmējumā attēlota tintes konteinera un tā iestiprināšanas elementa struktūra atbilstoši citai šī izgudrojuma realizācijai. Kā parādīts 32.(a) zīmējumā, šī izgudrojuma šajā realizācijā tintes konteiners 501 augšpusē, kas ir blakus priekšpusei, ir aprīkots ar substrātu 600, kuram ir gaismas izstarošanas elements 601, tāds kā gaismas diode LED, kam ir paaugstinājums 602 uz augšējās virsmas aizmugurē. Kad gaismas izstarošanas elements 601 tiek aktivizēts, gaisma tiek izstarota priekšpuses virzienā. Gaismas uztveršanas elements 620 ir novietots tādā pozīcijā, lai uztvertu gaismu, kas vērsta zīmējumā pa kreisi blakus karietes skenēšanas joslas galam. Kad kariete nonāk šādā pozīcijā, tad gaismas izstarošanas elements 601 tiek vadīts tā, ka rakstošās ierīces puse var iegūt iepriekš noteiktu informāciju par tintes konteineru 501 no gaismas satura, ko uztvēris gaismas uztveršanas elements. Kad, piemēram, kariete atrodas skenēšanas joslas centra pozīcijā, tad gaismas izstarošanas elements 601 tiek vadīts, kā rezultātā lietotājs var redzēt gaismojuma stāvokli tā, ka lietotājs var viegli atpazīt iepriekš noteikto informāciju, kas attiecas uz tintes konteineru 501.
Kā parādīts 32.(c) zīmējumā, rakstošās galviņas mezgls 605 satur turētāju 650, kur izņemamā veidā var turēt vairākus tintes konteinerus (zīmējumā parādītajā piemērā divus), un rakstošā galviņa 605’ ir ierīkota tā apakšpusē. Iestiprinot tintes konteineru 501 turētājā 650, rakstošās galviņas puses tintes ievadīšanas sprauga 607, kas novietota turētāja iekšējā apakšējā daļā, ir savienota ar tintes piegādes atveri 507, kas novietota tintes konteinera apakšējā daļā tā, ka starp tām ir iekārtots šķidruma pievadīšanas kanāls. Turētājs 650 ir ierīkots minēto elementu aizmugures pusē, un tam ir fiksēšanas elements 656, lai varētu nofiksēt tintes konteineru 501 pilnīgi iestiprinātā stāvoklī ar sakabināšanas elementu 655 (rotācijas centrs) priekšpusē. Blakus fiksēšanas elementam 656 ir ierīkota antena 652 komunicēšanai ar substrāta 600 antenu 602.
Kad tintes konteiners 501 ir iestiprināts rakstošās galviņas mezglā 605, ar tintes konteineru rīkojas turētāja 650 priekšpusē. Kā parādīts 32.(b) zīmējumā, lietotājs spiež tintes konteinera mugurpuses apakšējo malu pie turētāja 650 mugurpuses, lai tintes konteinera priekšpuse nonāktu sakabē ar turētāja 650 sakabināšanas elementu 655. Šādā stāvoklī tintes konteinera 501 priekšpuses augšējā daļa tiek spiesta aizmugures puses virzienā, kā rezultātā tintes konteiners 501 tiek iestiprināts turētājā, pagriežoties bultiņas norādītajā virzienā ap sakabināšanas elementu
655. 32. (a) un (c) zīmējumā parādīts tintes konteiners 501, kurš ir pilnīgi iestiprināts, pie kam tintes piegādes atvere 507 un tintes ievadīšanas sprauga 607 ir savienotas viena ar otru, un antena
602 un antena 652 atrodas tuvu viena pie otras.
Turētāja 650 sakabināšanas elementa 655 struktūru un fiksēšanas elementa 656 struktūru, un attiecīgo tintes konteinera 501 puses struktūru var atbilstoši noteikt šīs lietas speciālists. Zīmējumā parādītā piemērā substrāts 600 ir ierīkots tintes konteinera 501 augšējā virsmā un stiepjas paralēli augšējai virsmai, bet tas nav ierobežojoši, tas var būt slīps kā pirmajā realizācijā. Vēl tālāk, turētājam 650 un tam piederīgiem struktūras elementiem nav nepieciešami jābūt ierīkotiem galviņas mezglā.
33. zīmējumā attēlots 32. zīmējumā parādītās struktūras modificēts piemērs un attēloti divi rakstošo galviņu mezgli (šķidrumu saturošas kasetnes), no kuriem katrs satur tintes konteineru 501 un rakstošu galviņu 605’, kuri viens ar otru ir no viena gabala. Šajā realizācijā viens no mezgliem ir kasetne melnai tintei, un otrs ir kasetne dzeltenai, purpursarkanai (magenta) un ciāna zilai (cyan) tintei.
Turētājs 650 var tikt aprīkots ar līdzīgām struktūrām atbilstoši šādai struktūrai. Šajā realizācijā vadības shēma priekšpusē novietotajam gaismas izstarošanas elementam 601 var būt ierīkota galviņas mezglā piemērotā pozīcijā. Piemēram, vadības shēma ir ierīkota uz piedziņas shēmas substrāta, kas satur integrālu rakstošo galviņu 605’, un savienojošie vadi stiepjas līdz gaismas izstarošanas elementam 601. Šādā gadījumā piedziņas shēma rakstošajai galviņai 605’ un vadības shēma gaismas izstarošanas elementam 601 ir savienotas ar elektrisko kontaktu mezglu uz karietes ar neparādīta elektrisko kontaktu mezgla palīdzību.
34. zīmējumā ir printera skats perspektīvā, kurā var lietot tintes konteineru, kas atbilst minētajai šī izgudrojuma citai realizācijai, pie kam galvenā montāžas mezgla vāks ir parādīts atvērtā stāvoklī. Tādi paši atsauces numuri kā 17. un 18. zīmējumā attēlotajai realizācijai ir piešķirti elementiem, kam ir atbilstošas funkcijas šajā realizācijā, un to detalizēts apraksts vienkāršības dēļ ir izlaists. Kā parādīts 34. zīmējumā, tintes konteiners 501K, kas satur melnu tinti, un tintes konteineri 501CMY, kuros ir ieintegrētas kameras, kuras atsevišķi satur ciāna zilu (cyan), purpursarkanu (magenta) un dzeltenu tinti, ir iestiprināti rakstošās galviņas mezgla 605 turētājā uz karietes 205. Katrā no tintes konteineriem, kā še augstāk aprakstīts, ir ierīkota gaismas diode LED 601 kā no substrāta atsevišķs elements, un lietotājs var redzēt gaismas diodes LED 601 priekšpusē, kad tintes konteiners ir iestiprināts nomaiņas pozīcijā. Atbilstoši gaismas diožu LED pozīcijai gaismas uztveršanas elements 210 ir ierīkots tuvu vienam no karietes 205 pārvietošanās diapazona galiem.
35. zīmējumā ir šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera shematisks sānu skats (a) un shematisks pretskats (b), pie kam pirmā realizācija ir modificēta, novietojot substrātu un gaismas izstarošanas elementu dažādās vietās. Šajā realizācijā tintes konteinera priekšpuses augšdaļā ir ierīkoti substrāti 100-2, kuri katrs satur gaismas izstarošanas elementu 101, tādu kā gaismas diode LED. Līdzīgi iepriekšējai realizācijai substrāts 100 ir ierīkots uz slīpas virsmas daļas, jo tā darīt ir vēlams apmierinošas komunikācijas dēļ ar karietes pusē ierīkoto antenas substrātu 152 un aizsardzības dēļ no tintes, un substrāts 100 ir savienots ar substrātu 100-2 vai gaismas izstarošanas elementu 101 ar vadu savienojuma elementu 159-2, tā ka starp tiem var tikt pārraidīts elektrisks signāls. Ar 3H ir apzīmēts caurums, kas izveidots atbalsta elementa 3 pamata daļā, lai vadu savienojuma elementu 159-2 izstieptu gar tintes konteinera korpusu.
Šajā realizācijā, kad gaismas izstarošanas elements 101 ir aktivizēts, gaisma tiek vērsta priekšpuses virzienā. Gaismas uztveršanas elements 210 ir novietots pozīcijā, lai uztvertu gaismu, kas vērsta zīmējumā pa labi blakus karietes skenēšanas zonas galam, un kad kariete nonāk šādā pozīcijā, iedarbojas gaismas izstarošana vadība no gaismas izstarošanas elementa 101. Rakstošās ierīces puse var iegūt iepriekš noteikto informāciju, kas saistīta ar tintes konteineru 1, no gaismas uztveršanas elementa uztvertā gaismas signāla satura. Kad kariete, piemēram, atrodas skenēšanas zonas centra pozīcijā, gaismas izstarošanas elements 101 tiek vadīts, ar ko lietotājs var daudz vieglāk saskatīt gaismojuma stāvokli, tā ka lietotājs var atpazīt iepriekš noteikto, ar tintes konteineru 1 saistīto informāciju.
36. zīmējumā ir dots 35. zīmējumā attēlotajai modificētai realizācijai atbilstoša tintes konteinera shematisks sānskats (a) un shematisks pretskats (b). Šajā realizācijā gaismas izstarošanas elements 101 un to balstošais substrāts 100-2 ir ierīkots darbināmā elementa 3M mugurpusē, tintes konteinera priekšpusē, kur darbināmais elements 3M ir lietotāja manipulēts elements. Šīs realizācijas funkcijas un labās īpašības ir tās pašas kā iepriekšējām realizācijām. Atbilstoši šai realizācijai, kad kariete, piemēram, atrodas skenēšanas zonas centrā, gaismas izstarošanas elements 101 tiek aktivizēts un tādēļ balstošā elementa 3 darbināmais elements 3M arī tiek apgaismots, tā ka lietotājs var intuitīvi iedomāties vajadzīgo manipulāciju, piemēram, tintes konteinera nomaiņu. Darbināmais elements 3M var būt aprīkots ar elementu piemērota gaismas daudzuma caurlaišanai vai izkliedēšanai, lai veicinātu darbināmā elementa 3M apgaismotā stāvokļa atpazīšanu.
37. zīmējumā ir dots 35. zīmējumā attēlotās struktūras modificēta piemēra shematisks sānskats. Šajā realizācijā substrāts 100-2, kurš satur gaismas izstarošanas elementu 101, ir novietots balstošā elementa 3 darbināmā elementa 3M priekšpusē. Substrāts 100, substrāts 100-2 un gaismas izstarošanas elements 101 ir savienoti viens ar otru caur caurumu 3H, kas izveidots balstošā elementa 3 pamata daļā, ar vadu savienojuma 159-2 palīdzību, kas stiepjas gar balstošo elementu 3. Ar šim piemēram atbilstošu realizāciju var iegūt tādus pašus pozitīvus rezultātus kā ar 36. zīmējumā attēloto. 35. - 37. zīmējumā attēlotajā struktūrā var tikt lietots elastīgs drukāšanas kabelis (FPC), ar kura palīdzību substrāts 100, vadu savienojuma elements 159-2 un substrāts 100-2 var būt kā viens integrāls loceklis.
Iepriekšējā realizācijā izmantotā šķidruma piegādes sistēma ir tā sauktā nepārtrauktas piegādes tipa, kur izšļāktās tintes daudzums tiek būtībā nepārtraukti piegādāts drukājošai galviņai, izmantojot tintes konteineru, kas atdalāmā veidā piestiprināts rakstošajai galviņai, kura pārvietojas turp atpakaļ galvenās izvēršanas virzienā. Konkrētāk, iepriekšējo realizāciju apraksts ir veikts, ņemot vērā tintes konteineru, kas ir izņemamā veidā iestiprināms rakstošajā galviņā, kura pārvietojas turp atpakaļ karietē vai tamlīdzīgi. Tomēr šis izgudrojums ir pielietojams citai šķidruma piegādes sistēmai, kur tintes konteiners ir neatdalāmi piestiprināts pie rakstošās galviņas. Pat šādā sistēmā, ja iestiprināšanas pozīcija nav pareiza, rakstošā galviņa saņem datus citai krāsai, vai arī dažādu krāsu tintes izšļākšanas kārtība ir atšķirīga no iepriekš noteiktās kārtības, kas rezultātā dod pasliktinātu rakstīšanas kvalitāti.
Šis izgudrojums ir pielietojams arī citam nepārtrauktas piegādes tipam, kur tintes konteineri ir atsevišķi no rakstošajām galviņām, ir ierīkoti rakstošajā ierīcē fiksētās pozīcijās, un fiksētie tintes konteineri un ar tiem asociētās rakstošās galviņas ir savienotas ar caurulītēm, lai piegādātu tintes rakstošajām galviņām. Starpniekkonteinerus, kuri plūsmas ziņā atrodas starp tintes konteineru un rakstošo galviņu, var saturēt rakstošā galviņa vai kariete.
38. zīmējumā ir printera, kuram ir šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša struktūra, skats perspektīvā. Šajā zīmējumā ar 710 ir apzīmēta lokšņu padeves paplāte kasetes formā, un aprakstāmie materiāli ir uzlikti uz tās un tiek pa vienam paņemti darbības laikā. Loksne tiek virzīta gar lokā atpakaļ ejošu padeves ceļu uz rakstīšanas apgabalu (nav parādīts), kur uz karietes 803 ir rakstošā galviņa, un pēc tam uz lokšņu ārā izdošanas paplāti 703. Karieti 803 balsta un vada vadošā vārpsta 807, un tā pārvietojas turp atpakaļ gar vadošo vārpstu 807, un šīs kustības laikā rakstošā galviņa veic skenēšanas un rakstīšanas operācijas.
Kariete 803 nes rakstošās galviņas ar attiecīgo krāsu tintēm. Rakstošās galviņas satur starpniekkonteinerus 81 IK, 81 IC, 81 IM un 811Y, kas satur attiecīgi melnu tinti, ciāna tinti, magenta tinti un dzeltenu tinti. Starpniekkonteineri tiek apgādāti ar tintēm no relatīvi lielākas kapacitātes nekustīgiem konteineriem, attiecīgi 701K - 701Y, kuri ir izņemamā veidā iestiprināti ierīces nekustīgā daļā. Ar 850 ir apzīmēts elastīgs sekotājs, kas pārvietojas, sekodams karietes 803 kustībai. Sekotājs satur elektriskos vadus elektrisko signālu pārraidīšanai uz attiecīgajām rakstošajām galviņām, ko satur kariete, un tintes piegādes caurulīšu grupu, kas stiepjas no nekustīgajiem konteineriem uz starpniekkonteineriem. Piegādes caurulīšu grupa šķidruma plūsmas ziņā ir savienota ar nekustīgo konteineru grupu ar neparādītu savienošanas caurulīšu palīdzību.
Rakstīšanas operācija šajā realizācijā ir līdzīga šādai operācijai iepriekšējā realizācijā. Tomēr šajā realizācijā gaismas izstarošanas elementi 801, kuru funkcijas ir līdzīgas augstāk aprakstītajiem gaismas izstarošanas elementiem 101, ir ierīkoti attiecīgajos nekustīgajos konteineros 701K - 701Υ. Atbilstoši uz karietes 803 ir ierīkots gaismas uztveršanas elements 810 gaismas izstarojuma stāvokļa detektēšanai galvenās skenēšanas operācijas laikā. Ar šādu mehānismu tintes esamība vai neesamība, iestiprināta tintes konteinera esamība vai neesamība un/vai katra no nekustīgajiem konteineriem 701K - 701Υ iestiprināšanas pareizība tiek noteikta veidā, kas līdzīgs iepriekš aprakstītajiem, un tiek veiktas iepriekš noteiktās vadības operācijas. Lietotājs var novērot gaismas izstarošanas elementa 801 gaismas izstarojuma stāvokli un tādējādi ar katru no nekustīgajiem konteineriem saistīto informāciju. Nekustīgais konteiners var būt pusstacionāra tipa, kas nav vienkārši izņemams, un šādā gadījumā tinte tintes konteineros tiek papildināta, ja tās konteineros ir par maz.
Šīs realizācijas struktūra nav ierobežota tikai ar vienu variantu, kur tiek izmantota caurulīte. Šāda struktūra it īpaši ir izmantojama pulsējoša (ar pārtraukumiem) piegādes tipa vai tā sauktā uzpildīšanas staciju (pit-stop) tipa gadījumos, kur tiek izmantotas caurulītes. Uzpildes staciju tipa piegādē rakstošā galviņa ir aprīkota ar akumulatoru relatīvi neliela tintes daudzuma uzņemšanai, un ir ierīkota piegādes sistēma pulsējošai tintes piegādei atbilstošos laika brīžos uz akumulatoru elementiem no piesaistītajiem piegādes avotiem, kuri ierīcē ir nekustīgi un kuri satur relatīvi lielu tintes daudzumu.
Tintes piegādes sistēma var tikt pievienota tikai tad, kad ir nepieciešama tintes piegāde starpkonteineram no nekustīgā konteinera. Starpkonteiners un piegādes avota konteiners var pārmaiņus tikt savienoti savā starpā ar solenoida ventili vai tam līdzīgu, kurš tiek vadīts, lai būtu atvērts un aizvērts un lai savienotu un atvienotu konteinerus piemērotos laika brīžos. Ir izmantojama cita uzpildīšanas staciju veida piegāde, kur starpkonteinera elements ir aprīkots ar gāzes-šķidruma atdalīšanas plēvi, kura laiž cauri gāzi, bet ne šķidrumu, un gaiss konteinerā tiek iesūkts caur šo plēvi, lai piegādātu tinti starpkonteinerā.
39. zīmējumā ir shēma substrātam, kas satur kontrolieru un līdzīgus elementus atbilstoši šī izgudrojuma tālākai realizācijai. Kā parādīts šajā zīmējumā, kontrollers 103 satur ieejas - izejas vadības shēmu (I/O- CTRL) 103A, gaismas diožu LED draiverus 103C, augstfrekvences modulācijas / demodulācijas un sprieguma avota shēmu 103E. Ieejas - izejas (I/O) vadības shēma 103A vada displeju, piedzenot gaismas diodi LED 101 atbilstoši vadības datiem, kas tiek nosūtīti caur augstfrekvences shēmu un antenu no vadības shēmas 300. Gaismas diodes LED draiveris 103C darbojas, padodams barošanas avota spriegumu uz gaismas diodi LED 101, lai tā izstarotu gaismu, kad no ieejas - izejas (I/O) vadības shēmas 103A pienākošajam signālam ir augsts līmenis. Tādējādi, ja no ieejas - izejas (I/O) vadības shēmas 103A pienākošajam signālam ir augsts līmenis, gaismas diode LED 101 ir ieslēgtā stāvoklī, un ja šim signālam ir zems līmenis, tad gaismas diode LED 101 ir izslēgtā stāvoklī.
Šī realizācija atšķiras no pirmās realizācijas ar to, ka tajā nav atmiņas matricas 103B. Ar atsauci uz laika diagrammu 40. zīmējumā tiks aprakstīta realizācija, kur pat ja informācija (piemēram, krāsu informācija) nav ierakstīta atmiņas matricā, tintes konteiners var tikt identificēts un identificētā tintes konteinera gaismas diode LED 101 var tikt aktivizēta vai deaktivizēta.
Tintes konteinera 1 kontroliera 103 ieejas - izejas (I/O) shēma 103A saņem starta kodu plus krāsu informāciju, un vadības kods tiek piegādāts ar takts signālu CLK no galvenā montāžas mezgla puses vadības shēmas 300 pa signālu līniju DATA (20. zīmējums). Ieejas - izejas (I/O) vadības shēma 103A ietver komandu diskriminēšanas elementu 103D, lai atpazītu krāsu informācijas plus vadības koda kombināciju kā komandu un lai noteiktu gaismas diodes LED draivera 103C aktivizēšanu vai deaktivizēšanu. Tintes konteineri IK, 1C, IM un 1Y ir aprīkoti ar attiecīgiem kontrolieriem 103, kuriem ir atšķirīgi komandu diskriminācijas elementi 103D, un komandas gaismas diožu LED ieslēgšanas (ON) un izslēgšanas (OFF) vadīšanai attiecīgajām krāsām ir izveidotas tā, kā parādīts 40. zīmējumā. Tādējādi attiecīgajiem komandu diskriminācijas elementiem 103D ir attiecīga individuāla informācija (krāsu informācija); šī informācija tiek salīdzināta ar ievadītās komandas krāsas informāciju, un tiek vadītas dažādas darbības. Kad, piemēram, galvenais montāžas mezgls kopā ar starta kodu pārraida krāsas informāciju plus kontroles kodu 000100, kas norāda komandu K- ON tintes konteinera IK gaismas diodes LED ieslēgšanai, vienīgi tintes konteinera IK komandu diskriminācijas elements 103D to akceptē, tā ka vienīgi tintes konteinera IK gaismas diode LED tiek ieslēgta. Šajā realizācijā kontrolieriem 103 jābūt ar struktūrām, kas ir atšķirīgas atkarībā no krāsas, bet to priekšrocība ir tā, ka nav nepieciešams ierīkot atmiņas matricu 103B.
Komandu diskriminēšanas elementam 103D, kā parādīts 40. zīmējumā, var būt funkcija ne tikai konkrētu gaismas diožu LED 101 ieslēgšanu un izslēgšanu norādošu komandu, bet arī „visas ieslēgt” (ALL-ON) un „visas - izslēgt” (ALL-OFF) komandu, kuras norāda visu tintes konteineru gaismas diožu LED 101 ieslēgšanu un izslēgšanu, un/vai CALL komandas, kas liek konkrētam krāsas kontrolleram 103 izdot atbildes signālu, diskriminēšana.
Kā papildus alternatīva, krāsu informāciju un vadības kodu ietverošā komanda, kas no galvenā montāžas mezgla puses vadības shēmas 300 nosūtīta uz tintes konteineru 1, var netikt tieši salīdzināta ar krāsas informāciju (individuālo informāciju) tintes konteinerā. Citiem vārdiem, ievadītā komanda kontroliera 103 tiek pārveidota vai apstrādāta, un pārveidošanas rezultātā iegūtā vērtība tiek salīdzināta ar iepriekš noteikto vērtību, kas ierakstīta atmiņas matricā 103B vai komandu diskriminācijas elementā 103D. Vienīgi tad, kad salīdzināšanas rezultāts atbilst iepriekš noteiktajai sakarībai, gaismas diode LED tiek aktivizēta vai deaktivizēta.
Kā papildus alternatīva signāls, kas nosūtīts no galvenā montāžas mezgla puses, tiek pārveidots vai apstrādāts kontroliera 103, un vērtība, kas ierakstīta atmiņas matricā 103B vai komandu vadības elementā 103D, arī tiek pārveidots vai apstrādāts kontroliera 103. Pārveidotās vērtības tiek salīdzinātas, un tikai tad, ja salīdzināšanas rezultāts atbilst iepriekš noteiktajai sakarībai, gaismas diode LED tiek aktivizēta vai deaktivizēta.
41. zīmējumā parādīts tālākas realizācijas antenas, kas ierīkota tintes konteinerā iestiprinātā kontroliera substrātā 100, sānskats (a) un pretskats (b). Antena 102 satur rāmīti 102A, kas ar divām vadu līnijām 102B savienota ar vadiem uz substrāta 100. Izmantojot rāmīša tipa antenu, kontrolleram 103 un gaismas diodei LED piegādājamais spriegums (sprieguma avots) tiek efektīvi ģenerēts no elektromagnētiskā starojuma.
42. zīmējumā parādīts šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera 1 sānskats (a), pretskats (b) un skats no apakšas (c). Pogas tipa baterija 108 tiek novietota uz tintes konteinera 1 apakšējās virsmas blakus substrātam 100. 43. zīmējumā ir elektriskā shēma, kur attēlota detalizēta uzbūve substrātam 100, kas satur šai realizācijai atbilstošu kontrolieru 103 un līdzīgus elementus. Kā parādīts šajā zīmējumā, baterija 108 ir savienota ar zemi (GND) un gaismas diodes LED 101 anoda pusi, un tās funkcija ir piegādāt elektroenerģiju, kas vajadzīga gaismas diodei LED 101 gaismas izstarošanai. Elektroenerģija, ko ģenerē antena 102 no elektromagnētiskā izstarojuma, tiek piegādāta tikai kontrolleram 103. Darot tā, gaismas diodei LED 101, kurai, salīdzinot ar kontrolieru 103, vajadzīga relatīvi daudz lielāka elektriskā jauda, elektroenerģiju piegādā baterija 108, un tādēļ no elektromagnētiskā starojuma iegūtā elektriskā jauda var būt salīdzinoši maza. Tādējādi bezvadu komunikācijas attālums var būt palielināts, un galvenā montāžas mezgla puses antena var tikt relatīvi brīvāk pozicionēta un konfigurēta.
44. zīmējumā parādīta shēma elektroenerģijas piegādei no baterijas 108 kopā kontrolleram 103 un gaismas diodei LED 101. Ar šādu struktūru sprieguma avota shēma elektroenerģijas iegūšanai no elektromagnētiskā starojuma var tikt no kontroliera 103 izņemta, un papildus augstfrekvences modulācijas shēmai var tikt pievadīta lielāka elektriskā jauda bezvadu komunikācijas nolūkam. Šādā veidā var tikt palielināts bezvadu komunikācijas attālums, un galvenā montāžas mezgla puses antena var būt relatīvi brīvāk pozicionēta un konfigurēta.
45. zīmējumā ir parādīts šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera 1 sānskats (a) , pretskats (b) un skats no apakšas (c). Substrāts 100 ir aprīkots ar diviem kontaktu laukumiņiem 109. 46. zīmējumā ir šai realizācijai atbilstoša substrāta sānskats (a) un pretskats (b) . Pie tintes konteinera 1 piestiprinātais substrāts 100 uz āru vērstajā pusē ir aprīkots ar kontaktu laukumiņiem 109 sprieguma pievadīšanai, un kontaktu laukumiņi 109 ir novietoti antenas 102 cilpas iekšpusē. 47. zīmējumā ir elektriskā shēma, kur parādīta substrāta 100, kas satur šai realizācijai atbilstošu kontrolieru 103 un līdzīgus elementus, detalizēta uzbūve. Kā parādīts šajā zīmējumā, kontaktu laukumiņi sprieguma pievadīšanai ir savienoti ar zemi GND un gaismas diodes LED 101 anoda pusi, lai pievadītu elektroenerģiju gaismas izstarošanai no gaismas diodes LED 101. Galvenā montāžas mezgla puses savienotājs 153, kas var kontaktēties ar substrāta 100 kontaktu laukumiņiem 109, ir novietots uz galvenā montāžas mezgla puses antenas substrāta 152, un spriegumu tam piegādā no galvenā montāžas mezgla puses. Elektroenerģija, ko antena 102 ģenerē no elektromagnētiskā starojuma, tiek piegādāta tikai kontrolleram 103. Izmantojot šādu struktūru, gaismas diode LED 101, kurai vajadzīga relatīvi lielāka elektriskā jauda, salīdzinot ar kontrolieru 103, tiek apgādāta ar elektroenerģiju no baterijas 108, un tādēļ elektriskā jauda, ko iegūst no elektromagnētiskā starojuma, var būt salīdzinoši maza. Tādēļ bezvadu komunikācijas attālums var būt palielināts, un galvenā montāžas mezgla puses antena var būt relatīvi brīvāk pozicionēta un konfigurēta.
48. zīmējumā parādīta shēma sprieguma pievadīšanai no kontaktu laukumiņiem 109 kopā kontrolleram 103 un gaismas diodei LED 101. Izmantojot šādu struktūru, sprieguma avota shēma elektroenerģijas iegūšanai no elektromagnētiskā starojuma var tikt no kontroliera 103 izslēgta, un papildus, augstfrekvences modulācijas shēmai bezvadu komunikācijai var tikt pievadīta lielāka elektriskā jauda. Šādā veidā bezvadu komunikācijas attālums var tikt palielināts, un antena galvenā montāžas mezgla pusē var būt relatīvi brīvāk pozicionēta un konfigurēta.
49. zīmējumā ir parādīts šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša substrāta 100 sānskats (a) un pretskats (b). Pie tintes konteinera 1 piestiprinātais substrāts 100 ir ierīkots uz iekšpusi vērstajā pusē ar kondensatoru 110 sprieguma pievadīšanai. 50. un 51. zīmējumā ir blokshēmas, kur detalizēti attēlots šīs realizācijas substrāts 100, kurš satur kontrolieru 103 un līdzīgus elementus. Kā šajos zīmējumos parādīts, kondensators 110 substrātā 100 ir pievienots pie sprieguma avota līnijas VDD un pie zemējuma līnijas GND. Izmantojot šādu struktūru, kad gaismas diode LED 101 tiek aktivizēta, tad kondensatorā akumulētais lādiņš tiek izlādēts. Šādā veidā var piegādāt relatīvi lielu strāvu, kas vajadzīga gaismas izstarošanai, un tajā laika periodā, kurā gaismas diode LED 101 neizstaro gaismu, tā saņem elektromagnētisko starojumu no galvenā montāžas mezgla puses un pārvērš to elektroenerģijā, kura tiek ielādēta kondensatorā. Ja tiek izmantots elektrisks dubultslāņu kondensators, kāds patlaban ir visai lēts, tad var tikt iemontēts mazu izmēru un lielas kapacitātes kondensators, un tādējādi gaismas diodei LED 101 pievadītā elektroenerģija var būt padarīta liela. 49. zīmējuma piemērā kondensators 110 ir ierīkots substrāta 100 uz iekšu vērstajā pusē, bet tas var būt novietots tintes konteineram 1 piestiprinātā substrāta 100 uz ārpusi vērstajā pusē. Tālāka alternatīva ir, ka kondensators var būt novietots ārpus ar to savienotā substrāta 100 līdzīgi 42. zīmējumā attēlotajai baterijai 108. Ar šādu struktūru kondensators var būt vēl lielāks.
52. zīmējumā ir šī izgudrojuma tālākai realizācijai atbilstoša tintes konteinera 1 augšskats (a), sānskats (b), pretskats (c) un skats no apakšas (d). Šajā realizācijā substrāts 100 ir ierīkots uz tintes konteinera 1 augšējās virsmas; substrāta 100 izmēri var būt relatīvi lielāki, salīdzinot ar substrāta izmēriem 1. zīmējumā parādītajā pirmajā realizācijā. Tādēļ antenas 102 izmēri var būt relatīvi lielāki, un tiek iegūtas priekšrocības attiecībā uz bezvadu komunikāciju ar rakstošās ierīces galvenā montāžas mezgla pusi. 52. zīmējumā attēlots piemērs, kurā cilpas veida antena konfigurēta vadītāja formā ir izveidota uz substrāta 100, bet spole 41. zīmējumā parādītas satītas stieples veidā var būt pievienota pie substrāta 100. Gaismas diode LED 101 var tikt novietota tintes konteinera virspusē, un tādēļ gaismas izstarojums var tikt viegli novērots.
53. zīmējumā ir printera skats perspektīvā, kur galvenā montāžas mezgla vāks 201 ir atvērts. 54. zīmējumā ir vadības sistēmas struktūras piemēra blokshēma šai realizācijai atbilstoša tintes strūklas printera galvenajam montāžas mezglam. Atbilstoši šai realizācijai bezvadu komunikācijas attālums ir relatīvi lielāks, un tādēļ galvenā montāžas mezgla puses antena 220 var tikt novietota tintes strūklas printera galvenajā montāžas mezglā jebkurā vietā. 53. zīmējumā attēlots piemērs, kurā antena 220 ir novietota blakus karietes miera stāvokļa pozīcijai virs karietes, bet antena 220 var tikt novietota pozīcijā, kas ir pretī miera stāvokļa pozīcijai vai uz karietes kā pirmajā realizācijā.
RŪPNIECISKĀ PIELIETOJAMĪBA
Kā augstāk aprakstīts, atbilstoši šim izgudrojumam ir iespējams ierīkot šķidruma konteineru, konteineru saturošu šķidruma piegādes sistēmu, konteinera izgatavošanas paņēmienu, shēmu plati konteineram un šķidrumu saturošu kasetni, pie kam vadība gaismas izstarošanai no displeja ierīcēm, tādām kā gaismas diodes LED, tiek veikta bezkontaktu komunikācijas ceļā, izmantojot kopīgu antenu daudzām tintes konteineru turēšanas pozīcijām.
Kaut gan šis izgudrojums ir aprakstīts ar atsaucēm uz tajā atklātajām struktūrām, tas nav ierobežots ar izklāstītajām detaļām, un šī pieteikuma mērķis ir aptvert tādas modifikācijas vai izmaiņas, kādas var tikt izdarītas ar nolūku veikt uzlabojumus vai ar mērķi pieteikt sekojošas pretenzijas.

Claims (15)

1. Šķidruma konteiners, kas ir izņemamā veidā iestiprināms rakstošā ierīcē, kurā ir izņemamā veidā iestiprināmi daudzi šķidruma konteineri, pie kam minētā rakstošā ierīce ietver ierīces antenas un fotouztvērēju, un minētais šķidruma konteiners satur:
- konteinera antenu, kas var komunicēt ar ierīces antenu bez fiziska kontakta starp tām;
- informācijas uzkrāšanas elementu, kurā iespējams uzkrāt vismaz individuālu informāciju par minēto šķidruma konteineru;
- gaismas izstarošanas elementu un
- kontrolieri gaismas izstarošanas vadīšanai no minētā gaismas izstarošanas elementa, reaģējot uz caur minētā konteinera antenu piegādātā signāla, kas uzrāda individuālu informāciju, atbilstību minētajai informācijai, kas uzkrāta minētajā informācijas uzkrāšanas elementā.
2. Šķidruma konteiners, kas ir izņemamā veidā iestiprināms rakstošā ierīcē, kurā ir izņemamā veidā iestiprināmi daudzi šķidruma konteineri, pie kam minētā rakstošā ierīce ietver ierīces antenas un fotouztvērēju, pie kam minētais šķidruma konteiners satur:
- konteinera antenu, kas var komunicēt ar ierīces antenu bez fiziska kontakta starp tām;
- informācijas uzkrāšanas elementu, kurā iespējams uzkrāt vismaz individuālu informāciju par minēto šķidruma konteineru;
- gaismas izstarošanas elementu gaismas izstarošanai uz fotouztvērēja pusi un
- kontrolieri gaismas izstarošanas vadīšanai no minētā gaismas izstarošanas elementa, kad informācija, kuru uzrāda signāls, kas rāda caur minēto konteinera antenu piegādāto individuālo informāciju, un minētā informācija, kas uzkrāta minētajā informācijas uzkrāšanas elementā, ir viena un tā pati.
3. Šķidruma konteiners atbilstoši 1. pretenzijai, pie kam minētais šķidruma konteiners satur tinti.
4. Šķidruma piegādes sistēma, kas satur:
- rakstīšanas ierīci, kura ietver karieti, ierīces antenu, fotouztvērēju, šķidruma konteineru, kas izņemami iestiprināms minētajā karietē, pie kam minētais konteiners ietver:
- konteinera antenu, kas var komunicēt ar ierīces antenu bez fiziska kontakta starp tām;
- informācijās uzkrāšanas elementu, kurā iespējams uzkrāt vismaz individuālu informāciju par minēto šķidruma konteineru;
- gaismas izstarošanas elementu gaismas izstarošanai uz fotouztvērēja pusi un
- kontrolieri gaismas izstarošanas vadīšanai no minētā gaismas izstarošanas elementa, kad informācija, kuru uzrāda signāls, kas rāda caur minēto konteinera antenu piegādāto individuālo informāciju, un minētā informācija, kas uzkrāta minētajā informācijas uzkrāšanas elementā, ir viena un tā pati.
5. Šķidruma konteinera izgatavošanas paņēmiens, kas izņemamā veidā iestiprināms rakstošā ierīcē, kurā daudzi šķidruma konteineri ir izņemamā veidā iestiprināmi dažādās pozīcijās, pie kam minētā rakstošā ierīce ietver ierīces antenu un fotouztvērēju, minētais paņēmiens satur tādus soļus kā:
- šķidruma konteinera, kam ir substrāts, kurš ietver konteinera antenu, kura var komunicēt ar ierīces antenu bez fiziska kontakta starp tām; informācijas uzkrāšanas elementa, kurā iespējams uzkrāt vismaz individuālu informāciju par minēto šķidruma konteineru; gaismas izstarošanas elementa gaismas izstarošanai uz fotouztvērēja pusi; kontroliera gaismas izstarošanas vadīšanai no minētā gaismas izstarošanas elementa, kad informācija, kuru uzrāda signāls, kas rāda caur minēto konteinera antenu piegādāto individuālo informāciju, un minētā informācija, kas uzkrāta minētajā informācijas uzkrāšanas elementā, ir viena un tā pati, sagatavošana, un
- tintes iepildīšana minētajā šķidruma konteinerā.
6. Shēmu plate šķidruma konteineram, kurš ir izņemamā veidā iestiprināms rakstošā ierīcē, kurā daudzi šķidruma konteineri ir izņemamā veidā iestiprināmi dažādās pozīcijās, pie kam minētā rakstošā ierīce ietver ierīces antenu un fotouztvērēju, minētā shēmu plate satur:
- konteinera antenu, kas var komunicēt ar ierīces antenu bez fiziska kontakta starp tām;
- informācijas uzkrāšanas elementu, kurā iespējams uzkrāt vismaz individuālu informāciju par minēto šķidruma konteineru;
- savienošanas elementu savienošanai ar gaismas izstarošanas elementu gaismas izstarošanai uz fotouztvērēja pusi; un
- kontrolieri gaismas izstarošanas vadīšanai no minētā gaismas izstarošanas elementa, kad informācija, kuru uzrāda signāls, kas rāda caur minētā konteinera antenu piegādāto individuālo informāciju, un minētā informācija, kas uzkrāta minētajā informācijas uzkrāšanas elementā, ir viena un tā pati.
7. Shēmu plate atbilstoši 6. pretenzijai, pie kam minētais gaismas izstarošanas elements ir novietots uz minētās shēmu plates.
8. Rakstoša ierīce, kurā iespējams iestiprināt minēto 1. pretenzijā definēto šķidruma konteineru, pie kam minētā ierīce satur fotouztvērēja elementu gaismas uztveršanai no minētā šķidruma konteinera minētā gaismas izstarošanas elementa.
9. Ierīce atbilstoši 8. pretenzijai, kas papildus satur karieti minētā šķidruma konteinera noturēšanai, pie kam minēto karieti var pārvietot uz pozīciju, kur minētais fotouztvērēja elements un minētais gaismas izstarošanas elements atrodas viens otram pretī.
10. Šķidruma konteinera kasetne, kas ir izņemamā veidā iestiprināma rakstošā ierīcē, kurā daudzas šķidruma konteineru kasetnes ir izņemamā veidā iestiprināmas, pie kam minētā rakstošā ierīce ietver ierīces antenu un fotouztvērēju, minētā šķidruma konteinera kasetne satur:
- rakstošu galviņu, lai veiktu rakstīšanu, izšļācot šķidrumu;
- kasetnes antenu, kas var komunicēt ar ierīces antenu bez fiziska kontakta starp tām;
- informācijas uzkrāšanas elementu, kurā iespējams uzkrāt vismaz individuālu informāciju par minēto šķidruma konteinera kasetni;
- gaismas izstarošanas elementu gaismas izstarošanai uz fotouztvērēja pusi un
- kontrolieri gaismas izstarošanas vadīšanai no minētā gaismas izstarošanas elementa, kad informācija, kuru uzrāda signāls, kas rāda caur minētā konteinera kasetnes antenu piegādāto individuālo informāciju, un minētā informācija, kas uzkrāta minētajos informācijas uzkrāšanas līdzekļos, ir viena un tā pati.
11. Šķidruma konteiners, kas ir izņemamā veidā iestiprināms rakstošā ierīcē, kurā ir izņemamā veidā iestiprināmi daudzi šķidruma konteineri, pie kam minētā rakstošā ierīce ietver ierīces antenu un fotouztvērēju, minētais šķidruma konteiners satur:
- tinti, ko satur minētais konteiners;
- konteinera antenu, kas var komunicēt ar ierīces antenu bez fiziska kontakta starp tām;
- informācijas uzkrāšanas elementu, lai uzkrātu informāciju, kas attiecas tinti, ko satur minētais konteiners;
- gaismas izstarošanas elementu gaismas izstarošanai uz fotouztvērēja pusi un
- kontrolieri gaismas izstarošanas vadīšanai no minētā gaismas izstarošanas elementa, kad informācija, kuru uzrāda ar tinti saistītais signāls, kas piegādāts caur minēto konteinera antenu, un minētā informācija, kas uzkrāta minētajos informācijas uzkrāšanas līdzekļos, ir viena un tā pati.
12. Šķidruma konteiners atbilstoši 1. pretenzijai, kas tālāk satur kondensatoru elektroenerģijas piegādāšanai minētajam gaismas izstarošanas elementam.
13. Šķidruma konteiners atbilstoši 12. pretenzijai, pie kam minētais kondensators ir elektrisks divslāņu kondensators.
14. Šķidruma konteiners atbilstoši 1. pretenzijai, kas papildus satur bateriju elektroenerģijas piegādāšanai minētajam gaismas izstarošanas elementam.
15. Šķidruma konteiners atbilstoši 1. pretenzijai, kas papildus satur kontaktu, lai saņemtu elektroenerģiju, kas jāpiegādā minētajam gaismas izstarošanas elementam no minētās rakstošās ierīces.
LVP-07-152A 2005-06-01 2007-12-18 Liquid container, liquid supplying system and circuit board for liquid container LV13689B (en)

Applications Claiming Priority (1)

Application Number Priority Date Filing Date Title
JP2005161316A JP4898147B2 (ja) 2005-06-01 2005-06-01 インクタンク

Publications (1)

Publication Number Publication Date
LV13689B true LV13689B (en) 2008-07-20

Family

ID=36809180

Family Applications (1)

Application Number Title Priority Date Filing Date
LVP-07-152A LV13689B (en) 2005-06-01 2007-12-18 Liquid container, liquid supplying system and circuit board for liquid container

Country Status (20)

Country Link
US (3) US8075114B2 (lv)
EP (1) EP1890882B1 (lv)
JP (1) JP4898147B2 (lv)
KR (2) KR100979823B1 (lv)
CN (3) CN102173210B (lv)
AU (1) AU2006253278B2 (lv)
BR (1) BRPI0610485A2 (lv)
CA (1) CA2610170C (lv)
EG (1) EG25054A (lv)
IL (1) IL187436A (lv)
LV (1) LV13689B (lv)
MX (1) MX2007014591A (lv)
NO (1) NO20076621L (lv)
NZ (1) NZ562764A (lv)
RU (3) RU2361743C1 (lv)
SG (1) SG162739A1 (lv)
TW (1) TWI295973B (lv)
UA (1) UA88700C2 (lv)
WO (1) WO2006129882A1 (lv)
ZA (1) ZA200709136B (lv)

Families Citing this family (34)

* Cited by examiner, † Cited by third party
Publication number Priority date Publication date Assignee Title
JP4125329B2 (ja) 2006-05-19 2008-07-30 キヤノン株式会社 液体収納容器、および該容器を備える液体供給システム
JP4942161B2 (ja) 2006-06-30 2012-05-30 キヤノン株式会社 液体収納容器およびインクジェット記録装置
US8066360B2 (en) * 2007-04-18 2011-11-29 Hewlett-Packard Development Company, L.P. Fluid cartridge for a fluid supply system
DE102007051340B4 (de) * 2007-10-26 2012-09-27 3T Supplies Ag Tintenkassette mit einer Einrichtung zum Signalisieren unterschiedlicher Füllzustände
US7950791B2 (en) * 2007-10-29 2011-05-31 Hewlett-Packard Development Company, L.P. Ink level detection by electronic means
US7862161B2 (en) * 2007-10-29 2011-01-04 Hewlett-Packard Development Company, L.P. Ink detector viewable with the human eye
JP5300364B2 (ja) * 2008-03-31 2013-09-25 キヤノン株式会社 インクタンクおよびインクジェット記録装置
CN102161279B (zh) * 2008-06-30 2013-10-16 兄弟工业株式会社 用于墨盒的转接器
JP5245654B2 (ja) * 2008-09-01 2013-07-24 コニカミノルタIj株式会社 インクジェットプリンタ
DE102009026107A1 (de) * 2009-07-06 2011-01-13 Pelikan Hardcopy Production Ag Tintenpatrone und Tintenstrahldrucker zur Aufnahme einer solchen Tintenpatrone
CN101716855A (zh) * 2009-11-26 2010-06-02 珠海纳思达企业管理有限公司 墨盒、安装在墨盒上的芯片、匹配使用的打印机及确认墨盒安装的方法
JP5565329B2 (ja) 2011-01-26 2014-08-06 セイコーエプソン株式会社 液体噴射装置に装着される液体収容容器
US8559830B2 (en) * 2011-05-11 2013-10-15 Xerox Corporation Lockout device and an indicator to ensure that the correct consumable is replaced in a printing device
CN102285242B (zh) * 2011-06-20 2013-10-09 珠海艾派克微电子有限公司 成像盒芯片、成像盒及成像盒的识别方法
JP5420024B2 (ja) * 2011-07-14 2014-02-19 キヤノン株式会社 現像剤収納容器、現像剤収納ユニット、プロセスカートリッジ、電子写真画像形成装置
JP5095004B2 (ja) * 2011-10-24 2012-12-12 キヤノン株式会社 インク収納容器およびインク収納容器を備えるインクジェット記録装置
CN103182847B (zh) * 2011-12-27 2015-11-25 珠海纳思达企业管理有限公司 一种喷墨打印机用墨盒
CN102950901B (zh) * 2011-12-30 2015-06-03 珠海纳思达企业管理有限公司 一种喷墨墨盒组及其装机检测方法
CN103182849B (zh) * 2011-12-30 2015-09-30 珠海艾派克微电子有限公司 一种可拆装地安装到打印机上的墨盒及墨盒上的存储芯片
EP2799239B1 (en) 2011-12-30 2016-04-13 Zhuhai Ninestar Management Co., Ltd. Inkjet cartridge, cartridge set, and cartridge set installation detection method
CN103204005B (zh) 2012-01-12 2016-12-28 精工爱普生株式会社 盒以及印刷材料供应***
CA2860539C (en) 2012-01-12 2017-03-28 Seiko Epson Corporation Cartridge and printing material supply system
US8708469B2 (en) 2012-01-12 2014-04-29 Seiko Epson Corporation Cartridge and printing material supply system
CN103204006B (zh) 2012-01-12 2017-04-26 精工爱普生株式会社 印刷装置、以及印刷材料供应***
DE102012104592A1 (de) * 2012-05-29 2013-12-05 Tigerline Gmbh Flüssigkeitsbehälter und Verfahren zu dessen Betrieb sowie Ausgabeeinrichtung mit Flüssigkeitsbehälter
US9315344B1 (en) * 2012-07-20 2016-04-19 Amazon Technologies, Inc. Container stacking configurations
CN103568567B (zh) * 2012-07-31 2015-12-02 珠海纳思达企业管理有限公司 喷墨墨盒、喷墨墨盒组以及喷墨墨盒的控制方法
EP2913191B1 (en) * 2012-10-26 2018-03-07 Zhuhai Ninestar Management Co., Ltd. Light-emitting control method and unit for ink cartridge, circuit board, ink cartridge and imaging equipment
US10753815B2 (en) 2015-10-28 2020-08-25 Hewlett-Packard Development Company, L.P. Relative pressure sensor
JP6759644B2 (ja) * 2016-03-18 2020-09-23 セイコーエプソン株式会社 液体吐出装置および駆動回路
US11292262B2 (en) 2018-07-13 2022-04-05 Hewlett-Packard Development Company, L.P. Fluid supplies
JP2020196183A (ja) * 2019-05-31 2020-12-10 キヤノン株式会社 印刷装置、印刷システム、および方法
USD944320S1 (en) * 2019-12-24 2022-02-22 Canon Kabushiki Kaisha Ink cartridge for computer printer
CN115402008A (zh) * 2021-05-26 2022-11-29 精工爱普生株式会社 供给单元及液体喷出装置

Family Cites Families (41)

* Cited by examiner, † Cited by third party
Publication number Priority date Publication date Assignee Title
JPS5751480A (en) 1980-09-16 1982-03-26 Hitachi Ltd Ink ribbon cassette
JPS6416207A (en) 1987-07-10 1989-01-19 Tsubakimoto Chain Co Positioning-stop device for linear induction motor driving truck
JPH04275156A (ja) * 1991-03-01 1992-09-30 Tokyo Electric Co Ltd インクジェットプリンタ及びこのプリンタに使用されるインクカートリッジ
JPH05340791A (ja) * 1992-06-11 1993-12-21 Canon Inc 液面検知手段およびインクジェット記録装置
JPH07323573A (ja) 1994-06-01 1995-12-12 Murata Mach Ltd 印字装置
US6238042B1 (en) * 1994-09-16 2001-05-29 Seiko Epson Corporation Ink cartridge for ink jet printer and method of charging ink into said cartridge
US6494563B2 (en) * 1997-12-25 2002-12-17 Canon Kabushiki Kaisha Ink jet element substrate and ink jet head that employs the substrate, and ink jet apparatus on which the head is mounted
US6151041A (en) * 1998-10-19 2000-11-21 Lexmark International, Inc. Less restrictive print head cartridge installation in an ink jet printer
US7110127B2 (en) * 1999-04-20 2006-09-19 Hewlett-Packard Development Company, L.P. Method and apparatus for product regionalization
JP2000326604A (ja) * 1999-05-18 2000-11-28 Funai Electric Co Ltd 印字装置
US7295332B1 (en) * 1999-05-25 2007-11-13 Silverbrook Research Pty Ltd Interactive printer with actuator
JP3755755B2 (ja) 1999-07-14 2006-03-15 セイコーエプソン株式会社 インクカートリッジおよびこれを用いたインクジェット式記録装置並びに同装置へのインクカートリッジの装着可否判定方法。
US6302535B1 (en) * 2000-04-19 2001-10-16 Hewlett-Packard Company Ink container configured to establish reliable electrical connection with a receiving station
CA2343853A1 (en) * 2000-04-14 2001-10-14 Muga Mochizuki Semiconductor device, ink tank provided with such semiconductor device, ink jet cartridge, ink jet recording apparatus, method for manufacturing such semiconductor device, and communication system, method for controlling pressure, memory element, security system of ink jet recording apparatus
JP3745199B2 (ja) * 2000-06-16 2006-02-15 キヤノン株式会社 立体形半導体素子が配されたインクタンク、および該インクタンクが搭載されるインクジェット記録装置
JP3814465B2 (ja) * 2000-06-16 2006-08-30 キヤノン株式会社 インクジェット記録システム
ATE519598T1 (de) * 2000-06-16 2011-08-15 Canon Kk Tintenstrahlaufzeichnungsgerät das ein festkörperhalbleiterbauelement verwendet
EP1164022B1 (en) * 2000-06-16 2008-07-30 Canon Kabushiki Kaisha Ink jet recording apparatus utilizing solid semiconductor element
US6685296B2 (en) * 2000-06-16 2004-02-03 Canon Kabushiki Kaisha Ink tank and ink jet recording apparatus provided with the same
US20020063760A1 (en) * 2000-11-29 2002-05-30 Dietl Steven J. Remotely-powered ink cartridge identification system for an inkjet printer
TW503186B (en) * 2001-02-02 2002-09-21 Benq Corp Detecting device for ink storage
US6467888B2 (en) 2001-02-21 2002-10-22 Illinois Tool Works Inc. Intelligent fluid delivery system for a fluid jet printing system
JP2002301829A (ja) 2001-04-04 2002-10-15 Canon Inc インクジェット記録装置
JP3577012B2 (ja) * 2001-07-31 2004-10-13 キヤノン株式会社 インクの残量検出方法およびインクジェット記録装置
MXPA02011493A (es) * 2001-11-28 2005-02-17 Seiko Epson Corp Comunicacion sin contacto entre el dispositivo y el cartucho que contiene componente consumible.
RU2236947C2 (ru) 2001-11-28 2004-09-27 Сейко Эпсон Корпорейшн Бесконтактная связь между устройством и картриджем, содержащим расходный материал
JP3826062B2 (ja) * 2002-04-10 2006-09-27 キヤノン株式会社 インクカートリッジ
US7128380B2 (en) 2002-04-10 2006-10-31 Canon Kabushiki Kaisha Recording liquid container, ink jet recording apparatus, and cartridge collecting apparatus
JP2003300358A (ja) * 2002-04-10 2003-10-21 Canon Inc カートリッジ装着装置およびプリンタ装置
JP4055152B2 (ja) 2002-10-22 2008-03-05 セイコーエプソン株式会社 液体カートリッジ
US7140712B2 (en) * 2002-10-22 2006-11-28 Seiko Epson Corporation Liquid cartridge
JP4103705B2 (ja) 2003-07-17 2008-06-18 セイコーエプソン株式会社 液体容器
CA2745944C (en) * 2003-03-26 2012-07-31 Seiko Epson Corporation Liquid container
US7054570B2 (en) * 2003-03-27 2006-05-30 Ricoh Company, Ltd. Image-forming apparatus
JP4337383B2 (ja) * 2003-04-10 2009-09-30 セイコーエプソン株式会社 消耗品容器を搭載可能な装置
JP2004338395A (ja) * 2003-04-21 2004-12-02 Seiko Epson Corp 情報通信部材、情報通信部材を備える液体容器および液体噴射装置
JP3793216B2 (ja) * 2003-12-26 2006-07-05 キヤノン株式会社 液体収納容器、該容器を備える液体供給システム、前記容器の製造方法、前記容器用回路基板および液体収納カートリッジ
JP4298629B2 (ja) * 2003-12-26 2009-07-22 キヤノン株式会社 インクジェット記録装置
MXPA04012681A (es) * 2003-12-26 2005-07-01 Canon Kk Recipiente para liquido y sistema de suministro de liquido.
JP4125329B2 (ja) * 2006-05-19 2008-07-30 キヤノン株式会社 液体収納容器、および該容器を備える液体供給システム
JP4275156B2 (ja) 2006-07-26 2009-06-10 株式会社日立情報システムズ 特定エリアネットワークアクセス制御システムおよび制御方法、ならびにそのプログラム

Also Published As

Publication number Publication date
BRPI0610485A2 (pt) 2012-10-30
US20090051745A1 (en) 2009-02-26
MX2007014591A (es) 2008-02-05
AU2006253278B2 (en) 2009-03-05
CN102173210B (zh) 2014-05-07
KR100980161B1 (ko) 2010-09-03
RU2010122781A (ru) 2011-12-10
JP2006334885A (ja) 2006-12-14
JP4898147B2 (ja) 2012-03-14
IL187436A0 (en) 2008-02-09
KR100979823B1 (ko) 2010-09-03
US20130201247A1 (en) 2013-08-08
NO20076621L (no) 2007-12-21
CN102173209B (zh) 2014-05-07
CA2610170A1 (en) 2006-12-07
TW200711866A (en) 2007-04-01
US8740361B2 (en) 2014-06-03
US20120033023A1 (en) 2012-02-09
CN101203387A (zh) 2008-06-18
SG162739A1 (en) 2010-07-29
KR20080010447A (ko) 2008-01-30
EP1890882B1 (en) 2013-12-18
KR20100061576A (ko) 2010-06-07
ZA200709136B (en) 2008-11-26
CN101203387B (zh) 2011-04-20
TWI295973B (en) 2008-04-21
RU2361743C1 (ru) 2009-07-20
CN102173210A (zh) 2011-09-07
CN102173209A (zh) 2011-09-07
US8382267B2 (en) 2013-02-26
AU2006253278A1 (en) 2006-12-07
WO2006129882A1 (en) 2006-12-07
RU2401204C1 (ru) 2010-10-10
UA88700C2 (uk) 2009-11-10
NZ562764A (en) 2011-04-29
IL187436A (en) 2011-03-31
EG25054A (en) 2011-07-20
CA2610170C (en) 2012-07-24
RU2530398C2 (ru) 2014-10-10
US8075114B2 (en) 2011-12-13
EP1890882A1 (en) 2008-02-27

Similar Documents

Publication Publication Date Title
LV13689B (en) Liquid container, liquid supplying system and circuit board for liquid container
KR100707321B1 (ko) 액체 용기
EP1857285B1 (en) Liquid container, liquid supplying system equipped with liquid container
KR100754038B1 (ko) 액체 용기, 액체 공급 시스템, 그 제조 방법, 그 회로기판 및 액체 내장 카트리지